Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) uzsver, ka UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Organizāciju galvenie iebildumi:
- Biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan, lai sasniegtu savus mērķus un nodrošinātu organizācijas ilgtspēju. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, palīdzētu dažādām sociālajām grupām, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. UIN piemērošana negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras nav biznesa sektora kompetencē vai interesēs un kurās publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
- UIN piemērošana radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām – komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, jeb tikai, ja tiek izmaksātas dividendes. Savukārt grozījumi paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī, saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma normām, organizācijām ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
- Nodokļu grozījumi būtiski palielinātu administratīvo un finanšu slogu, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Tas varētu novest pie mazāku NVO iznīkšanas, īpaši lauku reģionos, kur jau tā ir ierobežoti resursi.
- Organizācijas vērš uzmanību, ka Finanšu ministrija nav ievērojusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, kas nosaka, ka projekti, kas skar pilsoniskās sabiedrības attīstību un NVO darbību, jāiesniedz Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomei izskatīšanai un atspoguļošanai anotācijā.
- Organizācijas norāda, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi nav izsvērti, jo netiek apskatītas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem, kā arī nav apzinātas organizāciju iespējas šādas prasības īstenot.
Ar likumprojekta grozījumiem var iepazīties šeit, savukārt ar organizāciju sniegtajiem viedokļiem – šeit. Ar LPA sniegto viedokli var iepazīties šeit.
Latvijas Pilsoniskā alianse aicina visas biedrības un nodibinājumus iesaistīties un sniegt savu viedokli par grozījumiem Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP) līdz 25. augustam.
