Šobrīd Latvijā nav iespējams precīzi noteikt tās nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas tieši pilsoniskās sabiedrības jomā, jo vairākumam no organizācijām nav iespējams noteikt konkrētu darbības jomu. Tāpēc, lai veiktu pilsoniskās sabiedrības organizāciju analīzi, pētījuma ietvaros tika izveidota PSO datubāze, veicot atlasi pēc vairākiem kritērijiem – piemēram, vai reģistrētā darbības joma saistīta ar pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm, vai ir saņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai pēdējo 5 gadu laikā ir iesaistījusies sabiedrības līdzdalības mehānismos, u.c. Ar pētījumu iepazīties var šeit.
Galvenie secinājumi:
- Lai arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) dati kopumā liecina, ka stiprinās PSO finanšu kapacitāte, tomēr sektora iekšienē finanšu situācija ir ļoti atšķirīga. PSO sektorā ieņēmumi ir pieauguši straujāk nekā izdevumi – ja 2019. gadā PSO kopējie ieņēmumi par 3% pārsniedza izdevumus, tad 2022. gadā jau par 7%. Tomēr detalizētāka analīze liecina, ka ir daudz PSO, kuru izdevumi 2022. gadā ir pārsnieguši ieņēmumus – pētnieki norāda, ka kopējie pozitīvie rādītāji neļauj interpretēt, ka visām PSO uzlabojas finanšu kapacitāte. Dati liecina, ka aptuveni katra trešā PSO atrodas finansiāli grūtā vai pat kritiskā situācijā.
- PSO sektorā kopējie ieņēmumi ir pieauguši straujāk, nekā NVO sektorā kopumā. PSO ieņēmumi sastāda 19% no kopējiem NVO sektora ieņēmumiem un 2022. gadā tie ir 110,5 milj. eiro.
- No PSO aktīvas ir 73%, kamēr 27% neuzrāda nekādu finanšu aktivitāti. 2022. gadā kopumā 422 PSO ir uzrādījušas finanšu aktivitāti, un tas ir būtiski mazāk, nekā iepriekšējos gados, kad finansiāli aktīvo PSO skaits bijis ap 490.
- Katra piektā PSO ir saņēmusi sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statusu. No visām šīs izpētes ietvaros identificētajām 865 PSO kopumā 180 ir šāds statuss.
- PSO šobrīd veido 3,2% no visām Latvijas NVO. Šis rādītājs pēdējo piecu gadu periodā bijis konstants.
- Tikai 24% no visām PSO Uzņēmumu reģistrā ir norādīta darbības joma. Pētnieki norāda, ka šāds darbības jomu norādījušo kopskaits ir nepietiekams pilnvērtīgai darbības jomu analīzei. Turpmākajās izpētēs būtu iesakāms meklēt veidus, kā to risināt.
Pētījuma ietvaros LPA izstrādāja vairākus pilsoniskās sabiedrības organizācijām noderīgus rīkus un resursus: “Līgumu rokasgrāmatu” ar nevalstiskajām organizācijām aktuāliem līgumu paraugiem un juristu ieteikumiem to izmantošanā, metodoloģiju un aprēķinus Latvijas biedrību un nodibinājumu sociālekonomiskā multiplikatīvā efekta noteikšanai, metodoloģiju un digitālo rīku Latvijas biedrību un nodibinājumu ietekmes noteikšanai uz sabiedriski politiskajiem procesiem, kā arī PSO datu bāzi.
Pētījums sagatavots projekta “Pētījumi par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024” ietvaros, kas tiek īstenots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild Latvijas Pilsoniskā alianse.
Pētījumu izstrādāja Latvijas Pilsoniskās alianses komanda: direktore Kristīne Zonberga, (īpaši metodoloģiskais risinājums sociālās ietekmes mērījumiem), datu analītiķis Gints Klāsons (sadaļa par sektora tendencēm), politikas koordinatore Līna Austra Putāne (īpaši sadaļas par sociālekonomisko pienesumu). Ārējais eksperts: ekonomists Uldis Spuriņš (sadaļa par NVO ekonomisko pienesumu).
