Vēl 21% iedzīvotāju norāda, ka mājsaimniecību zāļu atkritumu savākšanas un utilizācijas sistēma ir jāapmaksā solidāri ražotājiem, valstij un iedzīvotājiem. Ražotāju atbildību par zāļu atkritumiem aptaujā visvairāk atbalsta iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem. Savukārt, viedoklis, ka zāļu savākšanas un utilizācijas sistēmas ieviešanai un apmaksai jābūt valsts un/vai pašvaldības pienākumam, dominē tieši gados jaunāku cilvēku vidū, proti, no 18 līdz 29 gadiem.
“Nederīgo medikamentu pieņemšanu no mājsaimniecībām un to utilizāciju pašlaik veic atsevišķi aptieku uzņēmumi: par saviem līdzekļiem, kā sociāli atbildīgu aktivitāti, tāpēc arī nevar runāt ne par sistēmiskumu, ne valstisku procesa uzraudzīšanu vai datu vākšanu. Ja iesaistītos valsts – gan deleģētu funkciju, gan par to samaksātu, kā tas notiek, piemēram, Lietuvā, process būtu daudz efektīvāks,” uzskata LFAA izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
Nedaudz vairāk kā piektdaļa jeb 11% respondentu uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina aptiekām pašām, savukārt 6% aptaujas dalībnieku norāda, ka par zāļu atkritumu savākšanas un utilizācijas sistēmu vajadzētu apmaksāt iedzīvotājiem.
LFAA kopā ar Farmaceitu biedrību un Aptieku biedrību ir aktīvi iesaistījusies informatīvajā kampaņā “Dabai Tableti Nevajag”, kas notiek līdz šī gada beigām un aicina iedzīvotājus lietot medikamentus atbildīgi un nederīgās zāles nodot aptiekā to pareizai utilizācijai, tādējādi mazinot zāļu nonākšanu sadzīves atkritumos un kanalizācijā. Tās aptiekas Latvijā, kurās nederīgos medikamentus var nodot pareizai utilizācijai, var atpazīt pēc vienotas zili dzeltenas uzlīmes “Te pieņem nederīgās zāles”. Kampaņa notiek projekta “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai” ietvaros, to organizē Kurzemes plānošanas reģions kopā ar aptiekām un citiem partneriem.
