Tieši šī lēmuma1 izpildes nepieciešamību ministrija iepriekš norādījusi kā iemeslu jaunu noteikumu – Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriju – izstrādāšanai un virzīšanai pieņemšanai valdībā. Lai gan spriedums uzliek pienākumu nodrošināt vienlīdzības principu visiem komersantiem tajos gadījumos, kad komersanti pārvieto aptiekas, vai atver jaunas, jaunajos noteikumos nav vērojama tieša lēmuma izpilde.
LFAA šonedēļ sagatavojusi un iesniegusi VM priekšlikumu grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2011. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 800 “Farmaceitiskās darbības licencēšanas kārtība”, kas vienlaikus izpildītu AT Senāta blakuslēmumu un nekaitētu aptieku darbībai Latvijā. Priekšlikuma būtība ir pildīt senāta blakuslēmumā uzdoto un mainīt Zāļu valsts aģentūras (ZVA) lēmuma pieņemšanas termiņu situācijā, kad notiek aptiekas atteikšanās no speciālā darbības veida – zāļu izgatavošanas aptiekā vai diennakts darba. Priekšlikumā minēts, ka lēmums par citas vispārēja tipa aptiekas atvēršanu vai darbības vietas pārvietošanu tuvāk par 500 metriem no aptiekas, kas atteikusies no speciālā darbības veida, var tikt izskatīts ne ātrāk kā pēc 30 dienām no brīža, kad pieņemts lēmums par vispārēja tipa aptiekas licences pārreģistrēšanu. (Speciālā darbības veida apturēšana atļauj citiem komersantiem pietuvoties tuvāk par 500 metriem.)
Priekšlikums sagatavots pēc tam, kad LFAA detalizēti analizējusi minēto Augstākās tiesas Senāta blakus lēmumu un iepazinusies ar VM sagatavoto jaunāko noteikumu projekta versiju. Asociācija uzsver, ka pat jaunākā noteikumu redakcija nesniedz skaidrību par šī regulējuma patieso mērķi, turklāt tas joprojām netiek skatīts sistēmiski – kopā ar citiem farmācijas nozares normatīvajiem aktiem, tāpat netiek pienācīgi izvērtēta visu normatīvo aktu savstarpējā ietekme, sekojoši LFAA noteikumu virzīšanu pieņemšanai valdībā neatbalsta. LFAA lēš, ka VM topošie aptieku izvietojuma kritēriji tapuši, tikai aizbildinoties ar Senāta blakus lēmuma izpildi, vienlaikus, piemēram, atņemot iespējas pašvaldībām ietekmēt aptieku izvietojumu savā teritorijā vai arī pašvaldībām pašām atvērt aptiekas. Jāuzsver, ka Senāts nav uzdevis mazināt vietējo pašvaldību lomu pašvaldības iedzīvotāju veselības nodrošināšanā, gluži pretēji, iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana ir tieša pašvaldības kompetence.
Vienlaikus LFAA atkārtoti uzsver, ka šobrīd Latvijā nav izveidota nacionālā farmācijas politika, tālab grozījumi normatīvajos aktos notiek haotiski, bez kopēja redzējuma par nozares attīstību, potenciālajiem grozījumiem vienā normatīvajā aktā apgrūtinot citu normatīvo aktu izpildi. Piemēram, zināms, ka VM strādā pie aptieku pakalpojumu groza paplašināšanas un jaunām prasībām aptieku telpām, kas kopumā ir uzteicami, taču jauni izvietojuma kritēriji, kas nav kontekstā, rada šaubas par to, kādā veidā šīs prasības var tikt ieviestas dzīvē, ja neatrisina jautājumus par aptieku pārbūvi vai izvietošanu tādās telpās, kas atbilstu jaunajām prasībām, jo VM jaunajos noteikumos plānots “iesaldēt” aptieku atrašanās vietas un maksimāli ierobežot to iespējas pārvietoties uz citām, labākām, piemērotākām telpām.
1 Latvijas Republikas Senāts, BLAKUS LĒMUMS, Rīgā, 2019. gada 18. decembrī, lieta nr.A420254816, SKA-408/2019
