- Jāpapildina krājumi, lai nodrošinātos gāzes piegādes pārtraukšanas gadījumā
- Līdz šīgada 1. novembrim gāzes krātuves jāuzpilda vismaz 80 % apmērā
- Jāveic pasākumi gāzes rezervju aizsardzībai pret ārēju iejaukšanos
- Gāzes krātuves kļūs par kritisko infrastruktūru
Jaunajā regulā, par kuru jau ir panākta vienošanās ar ES valstu ministriem, noteikts, ka līdz 2022. gada 1. novembrim gāzes krātuvēm jābūt uzpildītām vismaz 80 % apmērā, taču dalībvalstīm un operatoriem būtu jācenšas sasniegt 85 %. Savukārt turpmākajos gados gāzes krātuvju uzpildes mērķis būs 90 %, lai pasargātu eiropiešus no iespējamiem piegādes pārtraukumiem. Regulā uzsvērts, ka ES valstīm ir jādažādo gāzes piegādes avoti un jāveicina energoefektivitātes pasākumi.
Obligāta sertifikācija gāzes krātuvēm
Saskaņā ar regulu gāzes krātuves kļūs par kritisku infrastruktūru. Visiem uzglabāšanas operatoriem būs jāveic jauna obligāta sertifikācija, lai novērstu ārējas iejaukšanās risku. Operatoriem, kuri šo sertifikāciju nenodrošinās, būs jāatsakās no īpašumtiesībām vai kontroles pār ES gāzes krātuvēm.
Kopīgais iepirkums
Līdz 2022. gada augustam Eiropas Komisija izdos norādījumus par to, kā ES valstis var kopīgi iepirkt gāzi. Kopīgo iepirkumu brīvprātīgi varēs īstenot divas vai vairākas dalībvalstis.
“Ārkārtējās situācijās ir jārīkojas īpaši ātri un efektīvi, un tas mums ir izdevies,” teica Eiropas Parlamenta deputāts Ježijs Buzeks (PPE, Polija), kurš vada Parlamenta sarunu grupu. “Kopš 2010. gada Parlaments ir centies panākt kopīgu ES gāzes iepirkumu. Mums izdevās jaunajā regulā iekļaut dabasgāzes kopīga iepirkuma mehānismu. Es ticu, ka dalībvalstis ar Eiropas Komisijas atbalstu maksimāli izmantos šo iespēju, lai apvienotu savu pirktspēju, iegādājoties gāzi pasaules enerģijas tirgū. Pandēmija apliecināja, ka esam stiprāki, ja esam vienoti. Turpināsim darboties tādā pašā garā.”
“Mēs esam sekmīgi risinājuši šo situāciju un nodrošinājuši, ka nākamziem Eiropas iedzīvotājiem būs pietiekami daudz gāzes un viņi būs aizsargāti no tiem, kas vēlas izmantot energoapgādi kā ieroci,” sacīja ziņotājs un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Kristians Bušojs (PPE, Rumānija). “Mēs vērsīsimies pret operatoriem, kuri apdraud mūsu piegādes drošību. Lai to paveiktu, mums palīdzēs sertifikācijas process, kas nodrošinās, ka kritiskā uzglabāšanas infrastruktūra nav tādu operatoru rokās, kuri rada risku,” viņš piebilda.
Citāti
“Šis tiesību akts ir pašreizējās situācijas risinājums. “Gazprom” izmanto energoapgādi kā ieroci (...), tāpēc mums nācās nodrošināties ar vairogu”, sacīja EP deputāts Ježijs Buzeks (EPP, Polija), kurš vadīja Parlamenta grupu likumdevēju sarunās.
Viņš piebilda, ka, pateicoties jaunajai regulai, “mūsu krājumi vairs nebūs atkarīgi no neviena, kas izmanto enerģētiku kā ieroci. Turklāt ES tagad var oficiāli sākt kopīgu dabasgāzes iepirkumu," viņš piebilda.
“Dalībvalstīm, kurām ir lielas uzglabāšanas jaudas, būs pienākums pašām uzglabāt vismaz 35% no sava patēriņa. Dalībvalstīm, kam nav uzglabāšanas iespēju, būs jānoslēdz līgumi ar citām dalībvalstīm par tām nepieciešamā gāzes krājuma uzglabāšanu. Šī regula stimulēs jaunu solidaritātes mehānismu”, teica ziņotājs un EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Kristians Bušoi (EPP, Rumānija).
EP deputātu paziņojumus pilnā apmērā varat noskatīties šeit.
Turpmākie soļi
Regulas tekstu apstiprināja ceturtdien, 490 deputātiem balsojot par, 47 deputātiem — pret un 55 deputātiem atturoties. Lai regula varētu stāties spēkā un to varētu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir jāsaņem ES Padomes oficiāls apstiprinājums.
Konteksts
Regulas priekšlikumu Komisija pieņēma 23. martā, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu. 5. aprīlī Eiropas Parlaments nobalsoja par paātrinātas procedūras uzsākšanu un divas dienas vēlāk pauda atbalstu priekšlikumam. Versaļas samitā ES valstu līderi bija prasījuši veikt pasākumus, lai risinātu jautājumu par enerģētisko neatkarību.
