Sagaidot R. Stefančuku plenārsēžu zālē, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola sacīja: “Es lepojos, ka šis Parlaments jau no pirmā brīža ir atbalstījis Ukrainu – vienots, nelokāms un apņēmīgs. Mēs turpināsim uzstāt uz mieru. Mieram ir jābūt taisnīgam, tam jābūt cieņpilnam, un tā pamatā jābūt principam “nekas par Ukrainu nevar tikt lemts bez pašas Ukrainas”.”
Savā uzrunā R. Stefančuks aicināja ES turpināt sniegt un palielināt atbalstu Ukrainai. Viņš sacīja, ka viņa valstij ir nepieciešams vairāk aizsardzības sistēmu, vairāk lidmašīnu un vairāk ieguldījumu militārajā rūpniecībā.
Mieru Ukrainā var panākt tikai tad, ja mēs saglabāsim spēku un izdarīsim konsolidētu spiedienu uz agresoru Krieviju, lai aizstāvētu civilizēto pasauli, teica R. Stefančuks. Viņš piebilda, ka Krievija “ne tikai vēlas sagraut mūsu valsti, bet arī virzīties uz rietumiem”, vispirms uz Kijivu, bet pēc tam uz Varšavu un Briseli: “Briesmas ir daudz tuvāk, nekā jūs domājat.”
Lai apturētu agresiju un panāktu ilgstošu mieru, ir svarīgi, lai Krievijai tiktu piemērotas sankcijas, kuras tā nevar apiet, viņš sacīja, vienlaikus aicinot ieviest papildu sankcijas. Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs arī aicināja sodīt par kara noziegumiem atbildīgās personas. “Krievija šajā karā ir pārkāpusi visas iespējamās sarkanās līnijas,” viņš teica.
Runājot par Ukrainas vēlmi pievienoties ES, R. Stefančuks sacīja, ka viņa valsts ir apņēmības pilna īstenot reformas un pēc šī kara kļūs stiprāka un labāka. Ukraina cer, ka Polijas prezidentūras laikā izdosies uzsākt iestāšanās sarunas, viņš sacīja.
Debates par ES atbalstu Ukrainai
Debatēs pirms R. Stefančuka uzrunas deputāti apsprieda iespējamās sarunas par pamieru un miera vienošanos. Daži runātāji atzīmēja, ka nekas par Ukrainu nevar tikt lemts bez pašas Ukrainas, un tāpat neviens lēmums nav pieņemams bez Eiropas iesaistes. Viņi norādīja, ka Eiropai jābūt gatavai uzņemties lielāku atbildību, sniedzot drošības garantijas un sagatavojot Kijivu vēlākai dalībai NATO un ES. Citi uzsvēra nepieciešamību konfiscēt Krievijas aktīvus, lai finansētu Ukrainas atveseļošanos un atjaunošanu, savukārt vairāki deputāti pauda nopietnas bažas par to, cik daudz Eiropa ir maksājusi un turpinās maksāt, lai atbalstītu Ukrainu.
Debašu atkārtojumu varat noskatīties šeit. (11.02.2025.)
