- Jaunieši Eiropā vecuma grupā no 16 līdz 30 gadiem uzskata, ka cenu pieauguma problēmas risināšanai vajadzētu būt galvenajai prioritātei visā Eiropā. Dzīves dārdzības pieaugums Latvijā uztrauc 33% aptaujāto, kamēr vidēji ES – 40%.
- Jaunieši no ES dalībvalstīm Austrumeiropā ir vairāk nobažījušies par drošību un aizsardzību.
- 42% respondentu uzskata, ka sociālie mediji ir galvenais ziņu avots gan politiskos, gan sociālos jautājumos. Latvijā 43% aptaujāto kā galveno ziņu ieguves avotus min sociālos medijus, kam seko tiešsaistes prese un/vai ziņu platformas – 30% (ES 26%) un televīzija – 24% (ES 30%).
- 76% no aptaujātajiem jauniešiem uzskata, ka pēdējo septiņu dienu laikā ir saskārušies ar dezinformāciju, un 70% ir pārliecināti, ka spēj to atpazīt. 13% Latvijā aptaujāto jauniešu norāda, ka ar dezinformāciju un viltus ziņām sastapušies ļoti bieži; “bieži” – 29% (ES 29%), “dažreiz” – 30% (ES 32%).
Cenu pieaugums un dzīves dārdzība dara bažīgus 40% jauniešu vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri piedalījās jaunākajā Eirobarometra jaunatnes aptaujā. Trešdaļa respondentu norādīja, ka viņi uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) nākamajos piecos gados būtu jāpievērš uzmanība vides un klimata pārmaiņu jautājumiem, savukārt 31% uzskata, ka prioritātei jābūt ekonomiskajai situācijai un darbvietu radīšanai. Vides un klimata jautājumi satrauc 23% aptaujāto Latvijā un 33% visā ES.
Gandrīz trīs no desmit respondentiem (29%) vēlas, lai ES par prioritāti noteiktu sociālo aizsardzību, labklājību un piekļuvi veselības aprūpei. Vairāk nekā katrs piektais respondents norādīja, ka izglītība un apmācība (27%), mājokļi (23%) un ES aizsardzība un drošība (21%) ir svarīgas ES prioritātes. Eiropas aizsardzība dara īpaši bažīgus jauniešus Čehijā (36%), Polijā (33%) un Igaunijā (32%).
EP priekšsēdētāja Roberta Metsola uzsver: “Ieklausīšanās jauniešos ir ļoti būtiska ne tikai politiķiem, politikas veidotājiem, bet arī Eiropas demokrātijai kopumā. Šobrīd jaunieši ir noraizējušies par cenu pieaugumu, klimata pārmaiņām, drošību un iespējām atrast labu darbu. Šīs ir bažas, kas mums jārisina ar katru savu lēmumu un tiesību aktu, ko pieņemam. Pretējā gadījumā mēs riskējam zaudēt paaudzi, kas būs vīlusies.”
Sociālie mediji apsteidz televīziju kā galveno informācijas avotu
Sociālie mediji ir galvenais informācijas ieguves avots par politiskiem un sociāliem jautājumiem 42% respondentu vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Savukārt televīzija ir otrs populārākais informācijas ieguves avots (39%). Priekšroku televīzijai kā informācijas ieguves avotam dod cilvēki vecumā no 25 līdz 30 gadiem. Šī vecuma grupa arī biežāk izmanto tiešsaistes ziņu platformas un radio, salīdzinot ar jauniešiem 16–18 gadu vecuma grupā. Jaunākie aptaujas dalībnieki (16–18 gadi) arī vairāk paļaujas uz sociālajiem medijiem (45%) nekā to dara 25–30 gadus veci jaunieši (39%) un uzticas draugiem, ģimenei vai kolēģiem informācijai (29% salīdzinājumā ar 23%).
“Informācijas vide strauji mainās. Tā kā lielākā daļa jauniešu galvenokārt saņem ziņas no sociālajiem medijiem, politiķiem un sociālo mediju platformām ir īpaša atbildība cīnīties pret pieaugošo dezinformāciju,” piebilda EP priekšsēdētāja R. Metsola.
Televīzija joprojām tiek minēta kā galvenais informācijas ieguves avots jauniešiem Portugālē (53%), Itālijā (52%), Slovēnijā (45%) un Francijā (43%). Tiešsaistes preses un/vai ziņu platformas un radio ir informācijas avoti 26% jaunāko aptaujas dalībnieku un 16% vecākajā grupā. Aptaujā, kas tika veikta 2021. gadā, galvenie ziņu ieguves avoti bija sociālie mediji un ziņu tiešsaistes vietnes (visas no tām minēja 41% respondentu).
“Instagram” un “TikTok” ir visvairāk izmantotie sociālie mediji ziņu ieguvei
Starp jauniešiem ES “Instagram” tiek minēts galvenā platforma politisko un sociālo ziņu iegūšanai – 47%, kamēr Latvijā tie ir 35%. ES tam seko “TikTok” (39%), kas Latvijā par galveno informācijas ieguves avotu norādīts 36% gadījumu. Aptauja liecina, ka “X” (agrāk “Twitter”) izmanto tikai 21 % jauniešu, Latvijā – 24%. Latvijā “YouTube” kā galveno ziņu ieguves avotu norāda 36% (ES 37%), bet “Facebook” 43% (ES 27%).
Jaunieši apzinās, ka ir pakļauti dezinformācijai
Ievērojams vairākums (76%) jauniešu uzskata, ka iepriekš ir bijuši pakļauti dezinformācijai un viltus ziņām. Deviņās ES valstīs vairāk nekā puse respondentu ziņo, ka ir bijuši pakļauti dezinformācijai “bieži” vai “ļoti bieži”, un vislielākais šo jauniešu īpatsvars ir Maltā (59%), Ungārijā (58%), Grieķijā (57%), Luksemburgā (55%) un Beļģijā (54%). Turpretī to cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka nekad nav bijuši pakļauti dezinformācijai un viltus ziņām, visaugstākais ir Rumānijā (19%), kam seko Bulgārija (11%).
70% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka atpazīs dezinformāciju. Vislielākā pārliecība par spēju atpazīt dezinformāciju bija respondentiem no Maltas un Horvātijas, savukārt vismazākā tā ir respondentiem no Austrijas, Vācijas un Slovēnijas.
Vispārīga informācija
Eirobarometra jaunatnes apsekojumu veica Ipsos no 2024. gada 25. septembra līdz 3. oktobrim visās 27 ES dalībvalstīs. Izmantojot tiešsaistes paneļus, datorizētās tīmekļa intervijas (CAWI) kopumā tika aptaujāti 25 863 jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Rezultāti tika svērti atbilstoši šīs vecuma grupas īpatsvaram katrā ES valstī.
Aptaujas rezultāti pieejami šeit.
Jaunieši diskutēs par nepieciešamo ES rīcību Eiropas Jaunatnes pasākumā (EYE2025)
Eirobarometra jauniešu aptauja atklāj Eiropas jauniešu bažas un nepieciešamības. Aptaujā atklātais palīdzēs Eiropas Parlamentam veidot Jaunatnes pasākumu, ietverot tajā tēmas, kas jauniešiem ir visaktuālākās.
Reģistrācija EYE2025 ir atvērta līdz 21. februārim. Atgādinām, ka 13.–14. jūnijā Eiropas Jaunatnes pasākums pulcēs tūkstošiem jauniešu no visas Eiropas, lai kopā diskutētu, apmainītos viedokļiem un kopā veidotu Eiropas nākotni. Pasākums notiks EP mītnē Strasbūrā.
