Pēc Valsts prezidenta sacītā, sākotnēji Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums tika pieņemts, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā.
Valsts prezidents norāda, ka šī likuma plāns un uzbūve liedz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ietvert normas, kas risina ar atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem nesaistītus jautājumus.
“Augstu vērtēju līdzšinējo Saeimas Sabiedrisko lietu un cilvēktiesību komisijas veikumu šajā Saeimas sasaukumā un spēju tikt galā ar ļoti sarežģītiem likumdošanas jautājumiem, diemžēl šoreiz paveiktais nav laba likumdošanas darba piemērs,” atsaucoties uz sasteigto likumu, norāda Valsts prezidents.
E. Levits skaidro, ka šobrīd likumā ietvertais regulējums par satura pielāgošanu mazākumtautību valodās rada neskaidrību, konkrēti kādās mazākumtautību valodās saturs tiks pielāgots. Valsts prezidents arī pauž, ka līdz ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir nepieļaujami, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem svarīga informācija Latvijā tiktu nodota krievu valodā.
“Ja likumdevēja mērķis, pieņemot likumu, ir bijis šādā veidā veicināt Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas prasmes, tad šādam regulējumam pēc savas jēgas un satura nav vietas likumā, kurā risināta atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. [..] Nav korekti, maskējoties ar atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, likumā ietvert regulējumu ar pavisam citiem mērķiem un nolūkiem,” norāda Valsts prezidents.
E. Levits arī pauž kritiku, ka būtisks tiesiskais regulējums, kas skar atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem un ietekmē Latvijas informatīvās telpas kvalitāti, tiek skatīts steidzamības kārtībā Saeimas pavasara sesijas noslēgumā. Valsts prezidents vērš uzmanību uz tādiem riskiem kā oriģinālsatura apjoma un Latvijas informatīvās telpas saturiskās daudzveidības mazināšanās, neizsvērtais izvērtējums par intelektuālā īpašuma jautājumiem un par reālajām izmaksām, kas radīsies, pielāgojot saturu mazākumtautību valodās.
Ņemot vērā, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir par likuma piemērošanu kompetentā institūcija, Valsts prezidents aicina SEPLP gādāt, lai “likuma piemērošanas rezultāts būtu vērsts uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma mērķi un Ukrainas civiliedzīvotājiem būtu pieejami ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi ukraiņu valodā”.
Tāpat E. Levits aicina SEPLP piemērot likumu “jēgpilni un atbilstoši Satversmē noteiktajiem pamatprincipiem un Latvijas stratēģiskajām nacionālajām interesēm kvalitatīvas informatīvās telpas uzturēšanā, tostarp nesamazinot elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotā satura daudzveidību”.
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 75. pantam Valsts prezidents nevar prasīt šī likuma otrreizēju caurlūkošanu, kā arī nevar to nodot tautas nobalsošanai. Likums ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad Valsts prezidents Saeimas pieņemto likumu ir saņēmis.
Ar Valsts prezidenta viedokli var iepazīties Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē: https://www.president.lv/lv/media/92945/download
