Automātiskais ārējais defibrilators ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, lai dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu, teikts likumprojekta anotācijā.
“Plānotās likuma izmaiņas paredz nodrošināt to, ka publiskās vietās būs pieejami automatizētie ārējie defibrilatori, kas var būt svarīgi, lai glābtu cilvēka dzīvību. Defibrilatoru izmantošana kritiskajās minūtēs var nodrošināt normālu sirds ritma un asinsrites atjaunošanu līdz brīdim, kad ierodas mediķi,” iepriekš pauda komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Plānots, ka Ministru kabinets noteiks defibrilatoru ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī to lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un apliecības izsniegšanas kārtību un termiņu, uz kādu apliecību izsniedz.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, pašlaik Latvijā automatizētie ārējie defibrilatori jau ir pieejami lielākajos veikalu tīklos, lidostā, vēstniecībās, kā arī lielākajos uzņēmumos.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir izstrādātas vadlīnijas pirmās palīdzības pamatzināšanu programmai par automatizētajiem ārējiem defibrilatoriem. Tāpat Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno iekļaut defibrilatoru izmantošanu pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību programmā un pirmās palīdzības sniegšanas pamatzināšanu programmā, teikts likumprojekta anotācijā.
Vienlaikus ar likuma grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabinetam būs jānosaka stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas pārzinis. Tas nepieciešams, lai operatīvi apmainītos ar datiem par stacionāros pieejamiem resursiem un monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu. Tāpat paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks informācijas sistēmā iekļaujamos datus, šo datu apjomu un apstrādes kārtību.
Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī. Tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
