Pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus par pilngadību sasniegušo jaunieti varēs persona, kas bija viņa likumiskais pārstāvis vai nodrošināja aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas. Tas paredzēts gadījumā, ja tiesā būs pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, paredz grozījumi.
Sasniedzot pilngadību jeb 18 gadu vecumu, persona kļūst rīcībspējīga un savas tiesības un intereses sāk pārstāvēt pati. Vienlaikus var būt situācijas, kad ļoti smagu vai smagu funkcionēšanas ierobežojumu un veselības traucējumu dēļ pilngadību sasniegušais jaunietis to nespēj. Ģimenē var tikt pieņemts lēmums iesniegt prasību tiesā par personas rīcībspējas ierobežošanu, kā rezultātā tiek nodibināta aizgādnība.
Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu tiesa šobrīd neskata prioritārā kārtībā, un šādu lietu iztiesāšanai ir nepieciešama rūpīga informācijas iegūšana un izvērtēšana līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai. Kamēr tiek gaidīts tiesas gala nolēmums, pastāv risks, ka pieaugušais, bet nespējīgais jaunietis un viņa vecāks vai persona, kas par jaunieti ir uzņēmusies rūpes, paliek ar ierobežotiem iztikas līdzekļiem vai bez tiem, ja iepriekš saņemtie ar invaliditāti saistītie pabalsti ir bijis vienīgais vai ļoti būtisks mājsaimniecības ienākumu avots, pauž likumprojekta autori.
Vienlaikus ar grozījumiem likumā nostiprināts, ka piedzimšanas pabalstu piešķir arī par audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotu bērnu vecumā līdz vienam gadam. Gadījumā, ja bērnam ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājs tiks mainīts, bērna piedzimšanas pabalstu atkārtoti neizmaksās. Minētais grozījums nodrošinās vienlīdzīgu pieeju pabalsta izmaksā visām audžuģimenēm, kā arī mazinās bāriņtiesām administratīvo slogu, jo tām nebūs jāpieņem lēmums par pabalsta piešķiršanu, norāda likumprojekta autori.
