Biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) lopkopības eksperts Raimonds Jakovickis: “Jebkurām likumdošanas izmaiņām primāri ir jāaizsargā dzīvnieki, taču tām jābūt zinātniski pamatotām un praksē ieviešamām. Mūsdienās jau pieejami dažādi tehnoloģiski uzlabojumi, kas uzlabo transportēšanas kvalitāti un dzīvnieku labturību ceļā. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas, būtu jāveic sociāli ekonomiskās ietekmes izvērtējums, jo šādiem priekšlikumiem ir jābalstās uz faktiem, nevis emocijām.
Mēs eksportējam dzīvus dzīvniekus uz ES un ārpus tās, kā arī importējam vaislas dzīvniekus. Šie grozījumi īpaši skars bioloģiskās saimniecības, jo 80% no mūsu gaļas liellopiem ir bioloģiski audzēti. Gadā eksportējam ap 60 000 un importējam vairāk nekā 2000 dzīvnieku, tādēļ to pārvadāšana ir neatņemama lopkopības produkcijas ražošanas un tirdzniecības daļa. Gan dzīvnieku pircēji, gan audzētāji ir ieinteresēti, lai pārvadājumos tiktu ievēroti visi labturības principi un dzīvnieki pēc braucieniem nebūtu novārguši. Jau esošais regulējums paredz ievērot augstus labturības standartus, padzirdīt, paēdināt un atpūtināt dzīvniekus pārvadājuma laikā, kā arī ir speciālas prasības transportlīdzeklim. Eiropas Parlamenta pēdējā brīža papildinājumi par dzīvnieku pārvadāšanas aizliegumu dažādu kategoriju dzīvniekiem nākotnē var būtiski ietekmēt Latvijas un pārējās ES dalībvalstu dzīvnieku pārvadājumus, kas negatīvi atsauksies uz eksporta tirgiem.”
ZSA valdes loceklis Kaspars Ādams: “Latvijā gandrīz visi mazie piena teliņi, it sevišķi bullīši, jau 14 dienā pārsvarā tiek eksportēti uz Lietuvu, Izraēlu, Poliju vai Holandi. Ar 2023. gadu tā vairs nevarēs un piensaimniekiem sadzimušie bullīši būs jātur līdz 35 dienu vecumam. Lauksaimniekiem ir gads, lai sagatavotu savu infrastruktūru ilgākai piena bullīšu turēšanai. Telītes netiek eksportētas, jo tās paliek saimniecībā ataudzēšanā. Grūsno liellopu eksports Latvijā pagaidām nav nozīmīgs, un tāpēc šīs izmaiņas būtisku iespaidu neatstās. Savukārt kaujamo liellopu transportēšanas ierobežojums līdz 8 stundām būtiski skars lauksaimniekus, jo šobrīd šie lopi pārsvarā tiek realizēti uz Lietuvas un Polijas kautuvēm. Ja šo valstu tirgus ar dzīviem dzīvniekiem nebūs sasniedzams, tad vietējām kautuvēm nebūs konkurentu un tas var novest pie tā, ka lauksaimnieki nevarēs ietekmēt cenas.”
Juris Cīrulis, ZS “Mežacīruļi”: “Manuprāt, Eiropas augstāko ierēdniecību un politiķus ir pārņēmis kaut kāds reformācijas “trakums”, jo mainīts tiek viss pēc kārtas. Līdzšinējai kārtībai nebija ne vainas, drīzāk vajadzēja pastiprināt kontroli esošajai sistēmai. Pie jaunajiem noteikumiem lauksaimnieki ir tikai zaudētāji. Labums ir vienīgi tiem, kuri strādā pie jaunu likumu un noteikumu ģenerēšanas, imitējot darbu, lai saglabātu savus beņķus esošajos amatos.”
Tā, kā Eiropas parlamenta rekomendācijas vēl jāvērtē Eiropas Komisijai, tad jācer, ka tās pārstāvji būs pragmātiskāki. Cerams, ka Eiropas Komisija pirms EP rekomendāciju ņemšanas vērā veiks ietekmes invertējumu un prasīs Eiropas Pārtikas drošības aģentūrai (EFSA) izvērtēt zinātniski pamatotus dzīvnieku pārvietošanas prakses uzlabojumus, nevis fokusēsies tikai uz pārvietošanas laiku.
