LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Dabas aizsardzība un saglabāšana ir būtiska un nepieciešama - tam piekritīs ikviens lauksaimnieks un mežsaimnieks. Taču ir svarīgi šos procesus īstenot ar atbilstošiem instrumentiem, pilnvērtīgi izvērtējot faktisko situāciju un visus ietekmējošos faktorus, lai izpildāmo prasību pamatojums un arīdzan sasniedzamais rezultāts atbilstu valsts nacionālajām vajadzībām un mērķiem. Proti, mēs aicinām EP deputātus neatbalstīt priekšlikumu virzību regulai par dabas atjaunošanu tālāku virzību pirms nav adekvāti, padziļināti izvērtēta priekšlikumu ekonomiskā, sociālā un finansiālā ietekme uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoriem dalībvalstīs, kā arī ietekme uz pārtikas nodrošinājumu.”
Vienlaikus norādāms, ka Latvija atbalsta priekšlikuma galveno mērķi uzlabot sugu, dzīvotņu un ekosistēmu stāvokli, lai sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, klimata un cilvēku labā. Taču Eiropas Komisijas (EK) sagatavotā regulas priekšlikumā izvirzītie dabas atjaunošanas mērķi un to sasniegšanas termiņi ir ambiciozi, nesamērīgi un dārgi, kas būtiski ietekmēs Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgo lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru attīstību.
Latvija ir dalībvalsts ar vienu no zemākajiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvariem (30% no kopējās zemes platības) ES. Vienlaikus Latvija ir viena no retajām dalībvalstīm ar augstāko organisko augšņu platību īpatsvaru, valsts lauksaimniecībā izmantojamo zemju struktūrā.
Regulas priekšlikums fokusējas uz vides stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu Eiropas Savienībā (ES) un tās dalībvalstīs, tomēr ir svarīgi ņemt vērā arī aktuālos procesus ES un pasaulē - Krievijas uzsāktā kara Ukrainā rezultātā radīto ES enerģētisko krīzi un ietekmi uz globālo pārtikas pieejamību. Īstenojot darbības dabas aizsardzības virzienā nav pieļaujama pārtikas ražošanas samazināšanās, gan teritoriālā apjomā, gan kopējā vērtībā. Pārtikas nodrošināšana izslēdzama no mērķu teritorijām. Pārtikas nodrošināšana ir Nacionālās drošības jautājums katra dalībvalstij un Eiropas Savienībai kopumā. Vēl jo vairāk, Eiropas Komisija nav veikusi visaptverošu ietekmes novērtējumu, līdz ar to, nevienam nav ne mazākās nojausmas, kas realitātē notiks, ja regula tiks apstiprināta.
Satraukumu rada arī aspekts, ka regulas šā brīža redakcijā liecina, ka ES pārvaldes institūcijas vēlas lemt par zemes izmantošanu tās īpašnieka vietā, turklāt regula paredz appludināt milzīgas Latvijas zemes platības. “Mūsu ieskatā Eiropas Komisija ir pārkāpusi jebkādas saprāta normas. Regula paredz, ka nāksies appludināt, jeb “Atgriezt dabīgos hidroloģisko procesus” organiskajās augsnēs. Tātad sanāk, ka Latvija gadu desmitiem ir investējusi miljonus, lai ierīkotu meliorācijas sistēmas, un padarītu zemi saimnieciski derīgu, taču Eiropas Komisija pasaka, ka šīs sistēmas jārok ārā, un zeme jāappludina. Diez vai kāds aizdomājas, ka meliorācijas sistēmas ir saistītas, un izrokot vienu tās posmu, citur var applūst ceļi, skolas, privātmājas. Šī regula ir nepārdomāta, sasteigta, un faktiski sāk atcelt zemes īpašnieka tiesības izmantot zemi pēc saviem ieskatiem,” uzsver Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Līdzīgi kā Latvija arī Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības, Zivsaimniecības un Vides komitejas uzsvērušas nesamērīgās prasības, un to, ka nav veikts adekvāts visaptverošs ietekmes novērtējums uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm un pārtikas nodrošinājumu, un ir noraidījušas priekšlikuma tālāku virzību.
