Saskaņā ar EK priekšlikumu reņģi Baltijas jūras centrālajā daļā zvejniekiem tiek piedāvāts zvejot 3989 tonnu apmērā, kas ir par 49% vairāk nekā 2026. gadā, bet Rīgas līcī reņģes nozvejas kvotu EK ierosina 20 550 tonnu apmērā – par 11% vairāk nekā 2026. gadā. Savukārt brētliņas nozveja varētu būt 40 340 tonnu, kas ir par 44% vairāk nekā 2026. gadā.
ZM visvairāk neapmierina EK priekšlikums par 51% samazināt Austrumbaltijas mencas apjomus, kurām ir atļauta tikai piezveja, līdz ļoti niecīgam apjomam – 18 tonnām. Latvijai ir svarīgi, lai piezvejas līmenis saglabātos 2026. gada apjomā, kas nodrošinātu netraucētu piekrastes zvejas, kā arī brētliņu un reņģu traļu zvejas turpināšanu. EK pašreizējais piedāvājums ļoti nelabvēlīgi ietekmētu normālu zvejas darbību, it īpaši piekrastē.
Tāpat Latvija arī vēlas saglabāt iepriekšējos nosacījumus attiecībā uz lašu ieguves iespējām atpūtas zvejā (atļauts paturēt vienu audzētavās audzētu lasi ar nogrieztu taukspuru), nevis noteikt lašu pilnīgas ieguves aizliegumu, kā to piedāvā EK.
Plānots arī, ka šajā padomes sanāksmē varētu panākt vienošanos ES Padomes līmenī par ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2027. gada nosacījumiem, kontroles mehānismu un ieviešanu, neskarot ES daudzgadu budžeta jautājumus, par ko vienošanās būs novembrī, decembrī vai janvārī ES dalībvalstu premjeru un prezidentu līmenī. Latvija vērtē pozitīvi Īrijas prezidentūras panākto progresu īpaši saistībā ar dalībvalstu prasītajām elastībām. Kopumā pašreizējo Prezidentūras piedāvājumu Latvija varētu atbalstīt, jo priekšlikums par vairumu Latvijai svarīgo jautājumu ir pieņemams, bet jāņem vērā, ka prezidentūra vēl strādā pie teksta pilnveidošanas.
