Pēc nopietnām diskusijām Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) nozares ekspertu sanāksmē Luksemburgā svētdienā 25. oktobra vakarā un pēc tam arī Padomes sanāksmē pirmdienas vēlā vakarā tika panākts kompromiss par nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Lēmumā pamatā tika akceptēta Baltijas jūras valstu panāktā kopīgā vienošanās, kas apliecina to sadarbības sekmes.
Kompromiss izmainīja Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji piedāvātos mencu piezvejas, kā arī lašu atpūtas zvejas (makšķerēšana, pašpatēriņa zveja) radikālos ierobežojumus, ko EK rosināja 2027. gadam. Piezvejas apjomi un nosacījumi palika identiski 2026. gada ierobežojumiem, un līdz ar to atbilst reālajiem piezvejas apjomiem, tāpēc vairs neapdraud citu zivju sugu zvejas turpināšanu Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Tāpat Baltijas jūras valstis neakceptēja lašu atpūtas zvejas pilnīga aizlieguma noteikšanu, jo audzētavās izaudzēto lašu ieguvi (tos iezīmē ar nogrieztu taukspuru) nav pamatojuma aizliegt (tādā gadījumā tas būtu pārspīlēts un neproporcionāls lēmums, kas skartu makšķerniekus un pašpatēriņa zvejniekus).
Latviju visvairāk satrauca un nekādā gadījumā nebija pieņemams EK sākotnējais ierosinājums par 50% samazināt mencu piezvejas apjomus. To izdevās atspēkot un izmainīt. Tāpat sarunu rezultātā saskaņā ar zinātnes pieļaujamajiem apjomiem tika būtiski palielinātas Baltijas jūras centrālās daļas reņģu zvejas iespējas (par 71%), salīdzinot ar EK priekšlikumu par šo zivju nozvejas apjomu mērenu palielinājumu (par 49%), kas būtu bijis daudz zemāks, nekā to ļauj zinātniskās rekomendācijas.
Labs zvejas iespēju pieaugums 2027. gadā ir sagaidāms arī brētliņu zvejai – par 44%, un reņģēm Rīgas līcī – par 11%.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš: “Pieņemtie lēmumi mums ir ļoti būtiski, lai mēs varētu prasmīgi un ar atbildību izmantot Baltijas jūrā pieejamos zivju resursus, nevis atstāt tos bezatbildīgai Krievijas zvejai, kas daudzus pēdējos gadus ievērojami pārsniedz tai pienākošos zvejas apjomus un nekādi nerespektē zivju krājumu stāvokli. Liels prieks, ka gan brētliņām, gan reņģēm nākamajam gadam ir ļoti labs nozvejas kvotu pieaugums, kas mums būtu jāizmanto ar vislielāko iespējamo atdevi tautsaimniecībai un pievienotās vērtības radīšanā. Tas stiprinās mūsu piekrastes ciemus un cilvēkus – vietējos zvejniekus un zivju apstrādātājus, kuru darbs ir vistiešākā veidā atkarīgs no tā, ko mums dod jūra. Svarīgākais, ko mums izdevās aizstāvēt, bija mencu piezvejas kvotas lielums, ko EK nesaprātīgi jau kuru gadu cenšas radikāli samazināt. Uzskatu, ka mūsu lēmumi nedrīkst radīt apdraudējumu zvejniecības pastāvēšanai Baltijas jūrā un tradicionālajam piekrastes dzīvesveidam, kā to būtu izraisījusi EK priekšlikuma pieņemšana. Sasniegtais rezultāts noteikti aizsargās mūsu piekrastes zvejnieku darba turpināšanu un par to man ir liels gandarījums. Mēs nedrīkstam sodīt mūsu zvejniekus ar papildus nepamatotiem ierobežojumiem apstākļos, kad Krievija turpina palielināt savu zveju Baltijas jūrā un neļauj reāli uzlabot mencu un citu vērtīgo zivju stāvokli. Tāpēc Zemkopības ministrija un es pats vairākkārt Padomes sēdēs esmu uzstājis uz sankciju noteikšanas nepieciešamību Krievijai tās nozvejoto zivju produktu tirdzniecībai Eiropas Savienībā.”
Pieņemtā lēmuma rezultātā Latvijai 2027. gadā Baltijas jūrā un Rīgas līcī tiks piešķirtas šādas zvejas iespējas (salīdzinot ar 2026. gadu):
- menca 22.–24. apakšraj. (10 tonnas, tikai piezveja) – paliek nemainīga iepriekšējā gada apjomā (salīdzinot ar EK sākotnējo priekšlikumu par 90% samazinājumu);
- menca 25.–32. apakšraj. (37 tonnas, tikai piezveja) – paliek nemainīga iepriekšējā gada apjomā (salīdzinot ar EK sākotnējo priekšlikumu par 50% samazinājumu);
- reņģe Baltijas jūrā (4581 tonnas) – 71% palielinājums (salīdzinot ar EK sākotnējo priekšlikumu ievērojami mazākam 49% palielinājumam);
- reņģe Rīgas jūras līcī (20 550 tonnas) – 11% palielinājums;
- brētliņas Baltijas jūrā (40 340 tonnas) – 44% palielinājums;
- lasis Baltijas jūrā (3366 gab., tikai piezveja) – paliek nemainīga iepriekšējā gada apjomā.
* Norādītie skaitļi ir provizoriski, oficiālie būs pieejami pēc regulas publicēšanas.
