Galvenais tiesību jautājums, uz kuru Senātam bija jāsniedz atbilde izskatāmajās lietās, bija par to, vai šādas prasības var vērst pret atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem.
Senāts, atsaucoties arī uz tā agrāko judikatūru, atzina, ka starp dzīvojamās mājas, tostarp tādas, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, īpašniekiem un attiecīgā zemes gabala īpašnieku vai īpašniekiem pastāv viena zemes piespiedu nomas tiesiskā attiecība. Attiecīgi par zemes nomnieku atzīstama dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis atsevišķi dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks, vai jebkura cita persona. Turklāt nav nozīmes tam, vai dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārņēmusi attiecīgās mājas pārvaldīšanas tiesības, vai arī tās pārvaldīšanu īsteno pašvaldības izraudzīts pārvaldnieks.
Senāts uzsvēra, ka dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē ietilpst gan jautājumi par zemes nomas līguma noslēgšanu, gan jautājumi, kas saistīti ar nomas tiesisko attiecību konstatēšanu tiesas ceļā. Šī atziņa saskan ar Senāta iepriekš jau pausto, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir patstāvīgs tiesību subjekts un tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām jautājumos par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu stājas tieši dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis katrs atsevišķs dzīvokļu īpašnieks (sk. informāciju par Senāta spriedumu, ar kuru atzīta kopības tiesībspēja šeit).
Apgabaltiesas secinājumu, ka, atzīstot par nodibinātām nomas tiesiskās attiecības ar atsevišķu dzīvokļa īpašnieku un nosakot iznomājamās zemes platību un nomas maksu, netiekot aizskartas dzīvokļu īpašnieku kopības intereses un tiesības, Senāts atzina par kļūdainu. Senāts norādīja: “Tas, kāda nomājamā zemes platība un kāda atlīdzība par tās lietošanu tiks noteikta, attiecas uz visiem dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt situācija, kad par vienu un to pašu nomas priekšmetu un vienu un to pašu tiesisko attiecību, kas kļūdaini kvalificēta kā dažādas tiesiskās attiecības, norit vairākas tiesvedības, kuru iznākums var būt atšķirīgs, nav ne dzīvokļu īpašnieku, ne arī zemes īpašnieku interesēs.”
Abas lietas nosūtītas jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Lietas Nr. SKC-949/2021 (C30364220) un SKC-753/2021 (C30347120)
