Grozījumi noteic, ka mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu, pases izsniegšana un pirmreizējā reģistrācija datubāzē būs “vienots komplekts” un to veiks tikai praktizējošs veterinārārsts.
Tā kā visiem suņiem, kas tiek ievesti no citām valstīm, arī ir jābūt apzīmētiem ar mikroshēmu, grozījumi paredz prasību desmit dienu laikā pēc ievešanas dzīvnieku:
- reģistrēt Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē uz dzīvnieka īpašnieka vai personas vārda, kura mājas (istabas) dzīvnieka pasē norādīta kā īpašnieks vai turētājs, vai arī
- reģistrēt datubāzē uz tās personas vārda, kura veterinārajā (veselības) sertifikātā norādīta kā suņa saņēmēja, un jānodrošina, ka sunim ir izsniegta mājas (istabas) dzīvnieka pase.
Gadījumos, kad ievesto suni paredzēts atsavināt (pārdot, dāvināt vai veikt citas darbības), tad iepriekšminētās prasības par suņa reģistrēšanu datubāzē izpildāmas līdz dzīvnieka atsavināšanas brīdim.
Patlaban spēkā esošā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība, ko nosaka Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” ir piemērojama līdz 2022. gada 30. jūnijam, ciktāl tā nav pretrunā ar pieņemtajiem likuma grozījumiem. Tas nozīmē, ka dzīvnieka apzīmēšanu ar mikroshēmu, pases izsniegšanu un reģistrāciju datubāzē praktizējošie veterinārārsti veiks patlaban spēkā esošajā kārtībā.
Mainoties informācijai par reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku, izmaiņas datubāzē varēs veikt gan praktizējošs veterinārārsts, gan dzīvnieka īpašnieks vai turētājs.
Tāpat ar grozījumiem skaidrāk noteikta pašvaldību kompetence, un tas uzlabos izpratni par pašvaldību nozīmi mājas (istabas) dzīvnieku uzraudzībā un kontrolē par suņu apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrāciju mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.
Detalizēta informācija par mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšanas un reģistrācijas kārtību skatāma ŠEIT.
