Runājot par drošības situāciju reģionā, K. Kariņš atgādināja, ka situācija ir jāskata plašākā kontekstā – Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukums Eiropas Savienības (ES) Austrumu robežai, Krievijas militāro spēku mobilizācija pie Ukrainas robežām un enerģijas cenu kāpums ir savstarpēji saistīti.
Runājot par Krievijas spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām, K. Kariņš uzsvēra, ka ir jāturpina sūtīt vienotus un stingrus ES un tās sabiedroto signālus Krievijai par to, ka situācijas eskalācijas gadījumā būs nopietnas sekas.
“Šā gada notikumi ir spilgti pierādījuši vienu lietu – tad, kad mēs turamies kopā, mēs, trīs Baltijas valstis, esam spēks, kas spēj pārvarēt negaidītus izaicinājumus un gūt plašu ietekmi,” uzsvēra Ministru prezidents, atsaucoties uz kopīgu Baltijas valstu un Polijas vēršanos pret Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, kurā tā izmantoja nelegālos migrantus.
Baltijas valstu līderi vienojās turpināt ciešu sadarbību visos līmeņos, sargājot ES ārējās robežas ar Baltkrieviju, nepieļaujot masveida nelegālo migrantu iekļūšanu ES teritorijā.
Ministru prezidents augstu novērtēja līdzšinējo ES institūciju atbalstu Baltijas valstīm, vienlaikus atzīmējot, ka esošais ES migrācijas regulējums neatbilst šodienas izaicinājumiem, īpaši hibrīduzbrukuma apstākļiem, un to ir nepieciešams atbilstoši mainīt.
K. Kariņš sarunā ar Baltijas valstu kolēģiem uzsvēra, ka NATO joprojām ir Eiropas drošības stūrakmens. Spēcīga transatlantiskā saite ir priekšnoteikums stabilitātei un drošībai ne tikai Baltijas reģionā, bet arī visai Eiropai.
Baltijas valdību vadītāji arī vienojās par sadarbību ekonomikas attīstības veicināšanā, turpinot reģionālo infrastuktūras projektu īstenošanu, “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas izveidi un Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektroapgādes sistēmu, lai panāktu ciešāku Baltijas valstu integrāciju Eiropā.
“Nākamie soļi, kas mums ir jāsper sadarbības ziņā, ko šodien arī pārrunājām – enerģētikas jomā, kur kopā strādājam, lai panāktu sinhronizāciju ar pārējās Eiropas Savienības elektrotīkliem. Mums ir lieli infrastruktūras projekti, kas jau ir īstenoti Baltijas valstu iekšienē, un, lai mēs to varētu darīt, esam apņēmības pilni turpināt šo procesu līdz pilnai sinhronizācijai ar pārējo Eiropu. Lielais projekts, kas mūs vieno – dzelzceļa infrastruktūras projekts “Rail Baltica”, ko arī šodien pārrunājām. Ļoti svarīgi, ka mēs, katra dalībvalsts, turpinām pie šī projekta koordinēti kopīgi strādāt, lai to īstenotu un tas kalpotu visam mūsu reģionam, visiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem kā nozīmīgs nākotnes ekonomikas stimuls,” pēc tikšanās uzsvēra K. Kariņš.
Ministru prezidents BMP sanāksmes gaitā pateicās Lietuvas premjerministrei I. Šimonītei par Lietuvas prezidentūru Baltijas Ministru padomē un apliecināja gatavību turpināt iesākto nākamgad, kad Latvija pārņems BMP vadību no Lietuvas. K. Kariņš iepazīstināja ar Latvijas prezidentūras prioritātēm BMP 2022. gadā: reģionālās drošības un aizsardzības stiprināšanu, cīņu pret dezinformāciju un hibrīddraudiem; ekonomikas modernizāciju, virzot zaļo un digitālo pāreju, savienojamību un reģionālo infrastruktūras projektu attīstību; stratēģiskas Austrumu partnerības stiprināšanu un atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā.
