Valsts prezidents pauda gandarījumu par aktīvo Baltijas valstu sadarbību, sevišķi atzīmējot koordināciju starp iekšlietu nozares institūcijām. “Baltijas valstu vienotība un cieša sadarbība stiprina reģionālo drošību. Baltijas valstu institūcijas strādā ciešā sazobē, lai risinātu kopīgos izaicinājumus. To teicami apliecina sadarbība starp iekšlietu nozares institūcijām. Latvija ir pateicīga Igaunijai un Lietuvai par sniegto atbalstu Valsts robežsardzei cīņā ar Baltkrievijas hibrīdo uzbrukumu un mākslīgi radīto migrācijas krīzi,” norādīja E. Rinkēvičs. Valsts prezidents arī atzīmēja šogad kopīgi pieņemto lēmumu par desinhronizāciju no Krievijas kontrolētās BRELL elektrotīklu sistēmas un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem 2025. gadā, kas veicinās Baltijas valstu enerģētisko drošību. Vienlaikus E. Rinkēvičs uzsvēra Rail Baltica projekta īstenošanas nozīmi, kas ir būtiski ne tikai Baltijas valstu savienojamības uzlabošanai, bet arī militārās mobilitātes nodrošināšanai.
Valsts prezidents atzīmēja nepieciešamību turpināt politisko, militāro, ekonomisko un finansiālo atbalstu Ukrainai. E. Rinkēvičs pauda cerību, ka Eiropas Savienība un ASV tuvākajā laikā pieņems lēmumus makrofinansiālās un militārās palīdzības turpināšanai Ukrainai, kā arī par to, ka Eiropas Savienība uzsāks iestāšanās sarunas ar Ukrainu.
Baltijas valstu prezidenti bija vienisprātis par nepieciešamību rast efektīvu risinājumu, lai nodrošinātu Krievijas un tās amatpersonu atbildību par agresiju un Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem.
Vizītes ietvaros Valsts prezidents apmeklēja arī Pelgulinnas Valsts pamatskolu Tallinā, kur piedalījās diskusijā ar jauniešiem par demokrātijas nozīmi un populisma radītajiem izaicinājumiem.
