Sēdē plānots spriest par kritiskās infrastruktūras aizsardzības līmeni un kopīgu Baltijas valstu stratēģiju. Tāpat deputāti runās par digitālās pārveides nozīmi, publiskā un privātā sektora, kā arī zemūdens infrastruktūras aizsardzību reģionā.
“Energoapgādes inženiertīkli, transporta tīkli, informācijas un sakaru sistēmas – tie ir daži kritiskās infrastruktūras piemēri, kas cieši saista mūsu reģiona valstis,” norāda BA Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Uģis Rotbergs. “Dabas katastrofas, terorisms, karš un dažādas noziedzīgas darbības var nodarīt tai kaitējumu. Tāpēc kritiskās infrastruktūras aizsardzība ir Baltijas valstu dienaskārtībā. Mēs meklējam veidus, kā nodrošināt tās netraucētu darbību un sagatavoties iespējamiem riskiem reģionā.”
Parlamentārieši iepazīsies ar aktuālo informāciju par pārrobežu transporta savienojumu darbību un trūkumiem, kā arī ar pārskatu par Trīs jūru iniciatīvu transporta savienojamības uzlabošanai. Kopsēdē paredzēts diskutēt par loģistikas savienojamības uzlabošanu, kā arī Baltijas jūras ostu sadarbību. Tāpat deputāti spriedīs par Rail Baltica projekta izaicinājumiem un pasažieru vilcienu satiksmes uzsākšanu starp Baltijas galvaspilsētām pirms tā izbūves.
“Šā brīža hibrīdkara draudu apstākļos kopīga Baltijas valstu drošība ir prioritāte numur viens. Tādēļ ir īpaši svarīgi Baltijas valstīm vienoties arī par kopīgu enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu energodrošību un pašpietiekamību reģionā. Vienlaikus arī transporta nozarei Baltijas valstīs ir ļoti svarīga loma. Vēsturiski Baltijas jūras reģions ir darbojies kā galvenais transporta koridors gan savstarpējai savienojamībai, gan savienojamībai ar pārējo pasauli. Arī šis ir drošības jautājums,” pauž BA Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andris Kulbergs.
BA komiteju kopsēde piektdien, 19.janvarī, sāksies pulksten 10.00. Pirms tam plānota BA Budžeta un kontroles komisijas, kā arī BA Prezidija sēde.
