Man tiešām ir liels prieks un saviļņojums būt šodien kopā ar jums, tajā mazliet pacilātajā, mazliet satrauktajā atmosfērā pavadot mūsu sportistus uz Parīzi. Cerībā, ka rezultāti būs labi.
Bet šīs ir arī īpašas spēles, jo tieši pirms simts gadiem, 1924. gadā arī Parīzē, pirmo reizi Latvijas komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Tolaik 41 sportista sastāvā, šobrīd pat mazliet mazāk – 29 sportistu sastāvā. Gan toreiz, gan tagad tās cerības un gaidas ir lielas. Es zinu, ka jūs visi esat atdevuši maksimālo, lai piedalītos šajās spēlēs. Es zinu, ka jūs darīsiet maksimālo, lai gūtu labākos rezultātus.
Es gribu teikt lielu paldies gan jums, gan jūsu treneriem, gan tiem, kas ir palīdzējuši jums ikdienā, un, protams, arī jūsu ģimenēm par atbalstu. Ziniet, ka visu Olimpisko spēļu laiku, lai kurā disciplīnā jūs nestartētu, Latvijā par jums turēs īkšķus. Par jums karsīs. Ja nesanāks – būs arī gan jau kāds niknāks vārds, bet tos mēs laidīsim gar ausīm. Tādēļ, ka tas viss nāk no emocijām, tas nāk no tā, ka par jums tiešām cilvēki pārdzīvos un iestāsies.
Savulaik veidojot modernu olimpisko kustību tās dibinātājs barons Pjērs de Kubertēns izvirzīja vairākus ideālus: mieru, godīgu sacensību, jaunību un panākumus. Diemžēl olimpiskās spēles nenotiek pašos mierīgākajos laikos. Bija brīdis, pat diskusija – ko mums darīt? Bet es domāju tas, ka jūs būsiet šajās spēlēs ar savu sportisko garu, ar savu vērtību sistēmu pierādīsiet to, ka arī nemierīgos laikos ideāli jātur augsti – tas ir labi. Un man personīgi būs liels prieks un pagodinājums būt kopā ar jums pēc 11 dienām Parīzē olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Just jums visiem līdzi.
Jums visiem es vēlu spēku, sparu un, protams, mazliet arī veiksmes.
