Pieredzes apmaiņas braucienā kooperatīvu pārstāvji viesojās Norvēģijas kooperatīvu asociācijā, gan apmeklēja lielāko Norvēģijas meža kooperatīvu “Glommen Mjøsen Skog SA”, graudkopības kooperatīvu “Felleskjøpet” un piena nozares kooperatīvu “TINE SA” un aprunājās ar šo kooperatīvu biedriem.
Norvēģijā Kooperatīvu asociācija lielākoties darbojas kā informatīva rakstura organizācija, kas kooperatīvu biedriem organizē dažādas apmācības un informatīva rakstura pasākumus. Atšķirībā no Latvijas, Norvēģijā katrā nozarē darbojas ne vairāk kā divi kooperatīvi. Svarīgi, ka saražoto lauksaimniecības produkcijas iepirkšanas cenu ik gadu nosaka Norvēģijas lauksaimniecības politikas veidotāji sadarbībā ar nozari pārstāvošajiem kooperatīviem.
Mežsaimniecībā strādājošie par saviem lielākajiem izaicinājumiem uzskata Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa paredzētos ierobežojumus un jauniešu sarūkošo interesi par nozari. Kā skaidroja meža kooperatīva un graudu kooperatīva vadītāji, kaut arī Norvēģija nav ES dalībvalsts, tai ir tendence ļoti daudzos jautājumos sekot ES pēdās. Vaicājot gan kooperatīvu vadītājiem, gan apciemotajiem lauksaimniekiem, kāpēc izdevīgi būt kooperatīvā, ja kooperatīviem jānodrošina produkcijas savākšana no visiem lauksaimniekiem maksājot vienu un to pašu cenu, visi kā viens atbildēja, ka norvēģiem ir milzīga lojalitāte pret saviem kooperatīviem, jo tie sniedz iespēju saņemt peļņu, kā arī nodrošina aizsardzību un ilglaicīgu stabilitāti, kā arī viedokļu pārstāvniecību politiskā līmenī.
Būtiska Norvēģijas kooperācijas specifika ir valstī noteiktā kvotu sistēma, kura ierobežo lauksaimnieku iespējas paplašināt saimniecības darbību, līdz ar to, piemēram, piensaimniecībā, par lielu tiek uzskatīta saimniecība, kuras ganāmpulkā ir 25-30 govis. Šeit, gan jāpiebilst, ka kvotas var iegādāties vai iznomāt arī no citiem lauksaimniekiem, kas ar aktīvo lauksaimniecību nenodarbojas, līdz ar to iespējas palielināt saimniecības saražoto produktu apjomu nav nesasniedzams rādītājs, ja vien saimnieks tajā var ieguldīt papildus līdzekļus. Galvenais šīs sistēmas mērķis ir panākt, ka Norvēģijas lauksaimnieki ar saražoto produkcijas apjomu apgādā iekšējā tirgus pieprasījumu.
Viena no galvenajām atziņām, kas iegūta pēc atgriešanās no Norvēģijas: Latvijas lauksaimniekiem un mežsaimniekiem ir nepieciešama lielāka lojalitāte kooperatīviem un uzticēšanās kooperācijai, taču jāņem vērā, ka arī norvēģiem tas bijis izaicinājums, kas pārvarēts vairāku paaudžu lauksaimnieku ieguldītā smagā darba un pūļu rezultātā.
LLKA Erasmus+ programmā īstenoto projektu “Konsorcija darbinieku praktisko zināšanu kvalitātes uzlabošana tālākizglītības nodrošināšanai” līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta ietvaros 15 kooperatīvo sabiedrību pārstāvji piedalījās pieredzes apguvē Norvēģijā š.g. 25. – 29.oktobrī.
Vairāk par Erasmus+ programmu var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+ un programmas mājaslapā www.erasmusplus.lv.
