Starp produktu grupām lielākos devumus mazumtirdzniecības septembra izaugsmei nodrošināja nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecība. Savukārt, starp nepārtikas preču grupām pieaugumu nav uzrādījusi vien informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu tirdzniecība, kur bija samazinājums par 1,3% pret pērnā gada attiecīgo periodu. Lielākie pieaugumi nepārtikas preču grupās fiksēti būvmateriālu tirdzniecībā (+10%) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (+11,1%). Palielinoties saslimstībai ar Covid-19, septembrī mazumtirdzniecībai pa pastu vai interneta veikalos bija pieaugums 22,6%.
Mazumtirdzniecības apjomi gada izteiksmē pārtikas veikalos jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinās, septembrī tiem esot par 1,9% mazākiem nekā pirms gada. Ietekmi veido gan pieaugošās pārtikas cenas, gan pandēmijas ierobežojumi ēdināšanas industrijā.
Degvielas cenas pret pērnā gada septembri pieaugušas par 19,3%, un, Latvijas rūpniecības, tirdzniecības un citām nozarēm uzrādot izaugsmi, degvielas patēriņš turpina pieaugt, septembrī tam esot par 5,6% augstākam nekā pērn septembrī.
Šā gada trešajā ceturksnī nepārtikas preču tirdzniecība (izņemot degvielu), augusi par 8,1%, bet degviela tirgota par 6,9% vairāk nekā pērn. Turpretī pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi kritušies par 2,2%, veidojot kopējo mazumtirdzniecības izaugsmi 4,2% apmērā. Savukārt deviņu mēnešu griezumā fiksēta 3% izaugsme, mazumtirdzniecības apjomiem pārtikas veikalos paliekot nemainīgiem pret pērno gadu, bet degvielas patēriņam augot par 8,1% un nepārtikas preču mazumtirdzniecībai (neskaitot degvielu) pieaugot par 3,4%. Deviņu mēnešu griezumā izaugsme bija nedaudz vājāka nekā trešajā ceturksnī tirdzniecības ierobežojumu dēļ šā gada janvārī un februārī, tam spēcīgi ietekmējot mazumtirdzniecības apjomus.
Eiropas Komisijas apkopotie sentimenta rādītāji liecina, ka septembrī patērētāju noskaņojums pasliktinājies teju līdz 2020./2021. gadumijas līmenim, kad Latviju skāra otrais pandēmijas vilnis. Iedzīvotāji paredz sliktāku savu mājsaimniecību finansiālo stāvokli un plāno atlikt lielākos pirkumus, kas bija paredzēti nākamā gada laikā. Pēc izsludinātās mājsēdes paredzams, ka noskaņojums oktobrī neuzlabosies. Turpretī mazumtirgotāji, vēl nenojaušot par mājsēdes tuvošanos, situāciju bija novērtējuši pozitīvāk. Optimisms nedaudz samazinājās, taču tas joprojām saglabājas virs ilgtermiņa vidējā rādītāja.
Šā gada 7. oktobrī Latvijā savas durvis apmeklētājiem vēra Vācijas mazumtirdzniecības veikalu ķēde “Lidl”, kuras ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari novērtēt vēl grūti. Atvērti 15 veikali, kas ir salīdzinoši maz pret 132 “Rimi” un 170 “Maxima” tirdzniecības vietām. Jaunatvērtie “Lidl” veikali piesaistījuši pastiprinātu Latvijas iedzīvotāju uzmanību, spējot piedāvāt zemākas cenas, kas ir nozīmīgs faktors lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, veidojot pie veikaliem garas rindas. Jāpiebilst, ka “Lidl” veikalos pagaidām reti sastopama vietējo ražotāju produkcija, ko, savukārt, izmanto konkurenti, pastiprināti piedāvājot vietējo produkciju.
Septembrī Latvijas mazumtirdzniecību vēl neskāra nopietni ierobežojumi, taču, valdībai lemjot par ārkārtējo situāciju, kam sekoja mājsēdes noteikšana no 21. oktobra līdz 14. novembrim, tika lemts par stingriem
