DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. septembrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Dabas aizsardzības pārvalde pastiprināti kontrolēs lašveidīgo zivju nārstošanas vietas

No 1. oktobra, stājoties spēkā lašveidīgo zivju ieguves lieguma periodam, Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) vides inspektori pastiprināti uzraudzīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un kontrolēs zivju ieguves lieguma ievērošanu.

Lašveidīgo zivju ieguve aktīvajā nārstošanas periodā ir aizliegta. Tomēr loma tīkotāju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās netrūkst, pat neskatoties uz lielajiem sodiem par lieguma periodā noķertajām zivīm. Tāpēc, sākoties lašveidīgo zivju nārstošanai, Pārvaldes vides inspektori strādās pastiprinātā režīmā, reidos dodoties ne vien dienas, bet arī nakts laikā.

Jau šobrīd Pārvalde izmanto mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā, kā arī pakāpeniski aizvien tiek papildināts jau esošais tehniskais aprīkojums. Piemēram, šogad iegādātais bezpilota lidaparāts (drons) ar termokameru ļaus veikt video vai fotofiksāciju un palīdzēs inspektoriem nodrošināt attālinātas novērošanas iespējas grūti pieejamās vietās un apstākļos, tādējādi ierobežojot potenciālo pārkāpumu iespējas un gūstot vērtīgu informāciju par ūdenstilpju veģetācijas stāvokli, kā arī daudz efektīvāk ļaus īstenot īpaši aizsargājamo zivju sugu aizsardzību.

“Cīņai ar maluzvejniecību vajadzētu būt sabiedrības kopīgajai iniciatīvai. Proti, kamēr tirgū būs pieprasījums pēc Latvijas ūdeņos augušiem un ķertiem lašiem, tikmēr būs maluzvejnieki. Atsakoties no Latvijā augušajām lašveidīgajām zivīm savā uzturā, ikviens sniedz būtisku artavu šo zivju populācijas saglabāšanā,” aicina Andris Širovs, Pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks dabas aizsardzības jomā.

Viena no nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām ir Gauja un citas tās pietekas. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz Gauju, Irbi, Salacu un Ventu, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa lašupju atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Lai visas šīs teritorijas efektīvi uzraudzītu, Pārvalde plāno turpināt iepriekšējās sezonas veiksmīgo pieredzi un piesaistīt Valsts policijas un pašvaldību policijas darbiniekus un Zemessardzi.

Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām vispār aizliegts makšķerēt. Ar šo upju sarakstu un citiem nosacījumiem var iepazīties šeit: http://ej.uz/lasupes/.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju  iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī  kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.

Fakti un informācija par lašveidīgajām zivīm

Lasis ir viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm - tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās.

  • No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.
  • Lašveidīgās zivis ir varenas ceļotājas – ir novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī.
  • Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet upju grīvās - pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā sastāva.
  • Lasis var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā – 10 gadu vecumu.
  • Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU