“Klimata pārmaiņu ietekmē ekstrēmi laikapstākļi kļūst arvien biežāki un intensīvāki. Kā to pierādīja arī nesenās brīvdienas Ziemeļvidzemē, kur vietām novērota lielgraudu krusa un spēcīgas lietusgāzes, šādas parādības vairs nav retums. Mūsu kopīgais uzdevums ir stiprināt sabiedrības, valsts un pašvaldību spēju pielāgoties šiem izaicinājumiem — gan plūdiem un lietavām, gan vētrām un karstuma viļņiem. Likumprojekta izstrāde ir nozīmīgs solis, kas ne tikai veicina mūsu noturību pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, bet arī paver iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu, kā arī attīstīt ilgtspējīgas nišas darbību. Šie līdzekļi ļaus īstenot konkrētus pielāgošanās pasākumus, kas mazinās klimata ietekmi uz tādām jomām kā mājokli, lauksaimniecību un citas tautsaimniecības nozarēm,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Eiropas Savienības finansējums paredzēts vairāku pasākumu veikšanai kā ēku energoefektivitātes uzlabošana, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešana un siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisiju samazināšanas risinājumu attīstīšana. Pieejamā finansējuma ietvaros tiek īstenoti projektu konkursi, kuros mājsaimniecības un uzņēmēji var saņemt atbalstu klimatam draudzīgu tehnoloģiju ieviešanai – piemēram, siltumsūkņu, saules kolektoru un bezemisiju transporta iegādei. Likumprojekta neieviešana apdraudētu šī finansiālā atbalsta pieejamību.
Latvijā līdz šim nav bijis vienots tiesiskais regulējums, kas sistemātiski sasaista valsts ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju ar virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Līdz ar šī likumprojekta apstiprināšanu, KEM likumprojektu tālāk virza apstiprināšanai Saeimā.
Ekonomiskās ilgtspējas likumprojekts sniedz nepieciešamo regulējuma ietvaru, lai publiskais sektors varētu savlaicīgi izstrādāt skaidras un saprotamas procedūras, kas komersantiem palīdzētu efektīvi izpildīt Eiropas Savienības noteiktās prasības. Šāds regulējums kalpos ne tikai kā instruments uzņēmumu darbības skaidrībai un pārvaldībai, bet arī kā būtisks mehānisms Latvijas Atjaunotā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna pasākumu īstenošanai.
Regulējums pēc būtības akcentē iestāžu, pašvaldības, uzņēmumu līdzatatbildību ilgtspējīgas ekonomikas attīstībā, lai ar kopīgiem centieniem mazinātu klimata pārmaiņas un to radītās sekas uz mūsu tautsaimniecību.
