Pēc VAAD rīcībā esošās informācijas Lietuvā pašlaik viena no problēmām ir nelegālu un viltotu neonikotinoīdu saturošu AAL lietojums. Neonikotinoīdi ir aizliegtas vielas, kas ietilpa kādreiz populārā insekticīda “Actara” sastāvā. Patlaban arī Latvijā novērotas aktivitātes dažādās hobija dārzkopības domubiedru grupās, sniedzot padomus un ierosinājumus iegādāties “Actara” nelegālā ceļā. VAAD atgādina, ka tā iegāde un lietošana ir aizliegta. Par nereģistrēta AAL lietošanu var piemērot naudas sodu: fiziskajām personām no 70 līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām – no 350 līdz 10000 eiro.
Nelegālu AAL tirdzniecība – pasaules mēroga problēma
“Pieaugot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, palielinās arī nepieciešamība lietot augu aizsardzības līdzekļus. Ņemot vērā, ka AAL ir augstas vērtības un vajadzīgi produkti, visā pasaulē pieaug arī nelegālo AAL ražošana un pārdošana. Viltoti un nelegāli AAL ir ienesīgs tirgus – tā ir ātra peļņa, nedomājot par cilvēku veselību vai ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības tirgū mēdz nonākt ap 14% nelegālo augu aizsardzības līdzekļu. Pēc Globālās biznesa statistikas kompānijas aplēsēm 2016. gadā pasaules AAL tirgus apjoms bija 215,18 miljardi ASV dolāru, savukārt 2025. gadā plānots sasniegt 308,92 miljardus ASV dolāru,” norāda VAAD direktors Vents Ezers.
Nelegālie AAL satur nezināmas izcelsmes vielas, kas nav apstiprinātas un tādējādi ir bīstamas gan cilvēku veselībai, gan videi. Tie var piesārņot vidi un samazināt vai pilnībā iznīcināt ražu, radot būtiskus zaudējumus Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikām. Tāpat nepārbaudītu AAL lietošana var atstāt nezināmas izcelsmes atliekvielas pārtikas produktos.
VAAD ik gadu veic operatīvās pārbaudes dažādās tirdzniecības vietās vai pēc saņemtajiem ziņojumiem, piemēram, semināros un citās izplatīšanas vietās. Sadarbībā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta un Muitas amatpersonām, pastiprināta uzmanība AAL pārvadājumiem tiek pievērsta robežšķērsošanas vietās uz ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī kontrolējot kravas Rīgas ostā. Piemēram, 2019.gadā VAAD, PVD un Muitas dienests piedalījās Eiropola organizētajā operācijā “Silver Axe”, kuras mērķis bija viltotu AAL konfiscēšana un nelikumīgas tirdzniecības ierobežošana. Dažādu valstu tiesībaizsardzības un nozares iestādes veica pārbaudes uz sauszemes un jūras robežām, kā arī iekšzemes tirdzniecības vietās, pārbaudot vairāk nekā 3000 tonnas pesticīdu. Kopumā tika uzsāktas 260 izmeklēšanas, divas personas arestētas un konfiscētas 1 346 tonnas nelegālu augu aizsardzības līdzekļu.
PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece fitosanitārās robežkontroles jomā Kristīna Romanova informē: “Nelegālo AAL aprite notiek tur, kur nav kontroles. Latvijas tirgus nav tik liels, un VAAD veic stingru uzraudzību iekšzemē. Savukārt PVD kontrolē tos AAL, kuri Eiropas Savienībā tiek ievesti no trešajām valstīm, un šis apjoms ir niecīgs. Cieši sadarbojamies ar Eiropas kolēģiem un saņemam informāciju, ja uz Rīgas ostu tiek nosūtīti AAL ar neskaidru izcelsmi. Mums ir izstrādāta sadarbības kārtība ar muitu, lai uzraudzītu tādus sūtījumus un pārliecinātos, lai tranzīta kravas nepaliktu Latvijā. Latvijā ir izveidota stingra kontroles sistēma – veiksmīga sadarbība notiek gan ar VAAD, gan muitas dienestu.”
AAL, tāpat kā medikamentu un kosmētikas produktu, viltošana ir viens no populārākajiem un ienesīgākajiem nelegālās darbības veidiem visā pasaulē. To tirdzniecība pasaulē pieaug. Viltotie un nelegālie AAL Eiropas tirgū galvenokārt ienāk, izmantojot kontrabandu vai nelegālu paralēlo importu caur sauszemes un jūras robežām, iekšzemes un interneta tirdzniecību. “Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) datiem AAL nelegālais tirdzniecības apjoms vidēji Eiropas Savienībā sastāda gandrīz 14%, savukārt Latvijā – nedaudz virs 15%. Salīdzinot starp Baltijas valstīm, Lietuvā nelegālais un viltoto AAL apjoms sastāda gandrīz 18%, Igaunijā – nedaudz virs 12%. Turpinot samazināties legāli pieejamiem AAL, pastāv bažas, ka varētu pieaugt nelegālo un viltoto AAL izmantošana. Lai šim faktam pievērstu uzmanību, ļoti svarīgi turēt roku uz pulsa un šī jautājuma risināšanā iesaistīties visām ieinteresētām pusēm, atbildīgajām un kontrolējošajām iestādēm,” skaidro Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektore Margita Tomsone.
Kā atpazīt viltojumus?
Tie mēdz būt zināmu kompāniju tirdzniecības markas viltojumi vai ES nereģistrēti AAL, kas ražoti lielākoties Ķīnā, Latvijas gadījumā – Krievijā, Baltkrievijā, Polijā. Ar viltotiem dokumentiem un produktu marķējumiem Latvijā tie ieceļo pa sauszemi, gaisu un jūru. Tiem raksturīgs:
- Izsmalcinātas falsificētu zīmolu etiķetes (svešvalodās) un iepakojuma materiāli,
- Nepiemērots iepakojums bez vai ar netipisku marķējumu,
- Ievērojami mazāks aktīvās vielas daudzums vai tās pilnīgs trūkums, dažādu piesārņotāju klātbūtne,
- Tiek izplatīti bez čeka no nelicencētiem izplatītājiem,
- Nelegālie AAL – nebūs autentisku produktu kopijas. Tiem ir vienkāršas, nepilnīgas etiķetes, saturs atbilst vai neatbilst etiķetei, kvalitāte apdraud cilvēku veselību un vidi. Tie pārsvarā ir fungicīdi un insekticīdi, tiek fasēti mazos iepakojumos un lielākoties paredzēti mazdārziņu vajadzībām.
VAAD aicina:
- Iegādāties tikai Latvijā reģistrētus AAL un tikai licencētās tirdzniecības vietās,
- Rūpīgi apskatīt marķējumu – tam ir jābūt latviešu valodā,
- Izvairies no darījumiem ar nezināmiem piegādātājiem,
- Vienmēr pieprasīt čeku vai citu pirkuma apliecinošu dokumentu,
- Neiegādāties AAL internetā.
Viltotu un nelegālu AAL izplatīšana, glabāšana un lietošana ir administratīvi sodāma rīcība! Nelegālie AAL ir ļoti bīstami, tādēļ VAAD aicina ziņot par to nelegālu tirdzniecību vai lietošanu:
- zvanot vai nosūtot informāciju e-pastā tuvākajai VAAD reģionālajai nodaļai https://www.vaad.gov.lv/lv/filiales
- zvanot uz uzticības tālruni 67550944
