Senāts konstatēja, ka prokurors kasācijas protestā daļēji atkārtojis apelācijas protesta motīvus par Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem, kā arī apstrīdējis tiesas atzinumus par pierādījumu ticamību, pietiekamību, kā arī dažu pierādījumu pieļaujamību.
Izvērtējot kasācijas protestā minētos argumentus un iepazīstoties ar apelācijas instances tiesas argumentāciju, Senātam neradās šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Senāts atzina, ka kasācijas protests iesniegts nolūkā atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu nevis juridisku, bet gan faktisku iemeslu dēļ. Savukārt lietas izskatīšana pēc būtības un pierādījumu vērtēšana no jauna neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.
Izskatāmajā lietā gan pirmās instances tiesa, gan apgabaltiesa apsūdzētos attaisnoja. Tiesa atzina, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem neapstiprinās apsūdzēto vainīgums celtajās apsūdzībās. Lietā nav iegūti neapstrīdami, ticami un pietiekami pierādījumi par apsūdzībās norādīto nodarījumu izdarīšanas apstākļiem, materiālu labumu prettiesisku pieprasīšanu un pieņemšanu, slimnīcā atrastās naudas saistību ar noziedzīgiem nodarījumiem, amatpersonas stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, prettiesisku rīcību viena uzņēmuma interesēs, apsūdzēto tiešu vai netiešu nodomu tiem inkriminētos noziedzīgos nodarījumos, nav pierādījumu apsūdzībā norādīto nodarījumu rezultātā radītām sekām. Apsūdzības apgalvojums par radīto būtisko kaitējumu un smagām sekām faktiski balstīts uz pieņēmumiem. Līdz ar to noskaidroto apstākļu kopums tiesai rada saprātīgas šaubas par apsūdzētajiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu esību. Jelgavas pilsētas dome kā SIA „Jelgavas pilsētas slimnīca” kapitāldaļu īpašniece veikusi pārbaudi par iepirkumu un konstatējusi, ka SIA „Jelgavas pilsētas slimnīca” rīcība bija saimnieciska un lietderīga, jo preces iepirktas no pretendenta, kas piedāvājis viszemāko cenu, tādējādi nodrošinot vismazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tāpēc Jelgavas pilsētas pašvaldībai finansiāli zaudējumi nav radīti.
Krimināllietā apsūdzība diviem SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca” pārstāvjiem celta par to, ka viņi prettiesiski pieņēmuši atlīdzību no diviem uzņēmuma “Digiteks” atbildīgajiem darbiniekiem – kopumā 2300 latu apmērā saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi slimnīcas vajadzībām. Jelgavas slimnīcas valdes loceklis no uzņēmējiem trīs reizes pieņēmis kukuli kopumā 2000 latu apmērā, savukārt slimnīcas nodaļas vadītājs – 300 latu apmērā. Vienam no uzņēmējiem apsūdzība celta par kukuļa nodošanu, bet otram – par prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Noziedzīgās darbības saistītas ar diviem iepirkumiem – 160 funkcionālo gultu un 20 ratiņkrēslu iegādi 2010.gadā un sonoskopa iegādi 2011.gadā, kuru piegādātāja bija šajos konkursos uzvarējusī SIA “Digiteks”.
Lieta Nr. SKK-265/2021 (16870000711).
