Krimināllietas materiāli liecina, ka fiziska persona, kas iepriekš sistemātiski izdarījusi administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmes jomā, deva kukuli Valsts policijas amatpersonai ar mērķi izvairīties no administratīvās atbildības par automašīnas vadīšanu bez noteiktajā kārtībā iegūtām transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Ņemot vērā krimināllietas izmeklēšanas apstākļus un fiziskās personas vairākkārtēju nonākšanu tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, KNAB š.g. 28. aprīlī lūdza tiesai piemērot aizdomās turētajai personai drošības līdzekli – apcietinājumu –, lai nodrošinātu, ka persona neizvairās no pirmstiesas izmeklēšanas un neizdara jaunus noziedzīgus nodarījumus.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “Sekmīgas pirmstiesas izmeklēšanā ļoti liela loma bija Valsts policijas profesionalitātei. Kolēģi no Valsts policijas izmeklēšanas laikā sadarbojās ar KNAB un sniedza visu nepieciešamo atbalstu, kas apliecina abu iestāžu vienoto redzējumu par godprātīgu valsts pārvaldi un kopīgiem pūliņiem noziedzīgu nodarījumu apkarošanā.”
KNAB kriminālprocesu uzsāka š.g. 21. aprīlī un izskatīja paātrinātā procesa kārtībā aizdomās par iespējamu Krimināllikuma 323. panta pirmajā daļā noteikto noziedzīgo nodarījumu – kukuļdošanu. KNAB, š.g. 28. aprīlī nosūtot krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību.
KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
