2019. gada nogalē fiziska persona Lietuvā tika saukta pie kriminālatbildības par 90 tūkst. eiro kukuļa piedāvājuma izteikšanu Lietuvas Bruņoto spēku Kara gaisa spēku komandierim. Noziedzīgā nodarījuma mērķis bija panākt fiziskās personas neoficiāli pārstāvētā uzņēmuma uzvaru publiskajā iepirkumā par lidaparātu nomu. Informācija saturēja norādi, ka fiziskā persona noziedzīgo nodarījumu veica Latvijā reģistrētā uzņēmuma interesēs.
Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu šo informāciju, KNAB 2021. gada 29. jūnijā uzsāka kriminālprocesu, kā arī izmeklēšanas laikā pieņēma lēmumu uzsākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret juridisko personu. Pēc pietiekamu pierādījumu iegūšanas, ka kukulis piedāvāts Lietuvas valsts amatpersonai Latvijā reģistrētās juridiskās personas interesēs, KNAB 2022. gada 19. aprīlī kriminālprocesu nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai (NNVIDP), rosinot turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu.
NNVIDP, saskatot pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai, šī paša gada 29. aprīlī pieņēma lēmumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai nodošanu Ekonomisko lietu tiesai.
Ekonomisko lietu tiesa atzina, ka fiziskā persona kukuļa piedāvājumu izteica juridiskās personas interesēs un piemēroja uzņēmumam piespiedu ietekmēšanas līdzekli – naudas piedziņu 120 tūkst. eiro. Šī gada 20. februārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājoties spēkā pirmās instances tiesas spriedumam.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: “Ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošana jau vairākus gadus ir viena no KNAB prioritātēm. To apstiprina statistika – līdz šim KNAB sekmīgi izmeklējis piecas pārrobežu korupcijas lietas, no kurām divās stājušies spēkā notiesājoši spriedumi. KNAB darbību šajā jomā atzinīgi novērtējusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un starptautiskā pretkorupcijas nevalstiskā organizācija Transparency International.”
“Prokuratūra līdz šim ir stingri iestājusies par juridiskās personas atbildības nenovēršamību, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā, tostarp tad, kad konstatēta ārvalsts amatpersonas kukuļošana. Šo uzņemto kursu prokuratūra plāno ieturēt arī turpmāk, uzraugot pirmstiesas izmeklēšanu, virzot kriminālvajāšanu un uzturot apsūdzību tiesā,” norāda NNVIDP virsprokurors Jānis Omuls.
KNAB skaidro, ka starptautiskās tiesību normas paredz saukt pie atbildības fiziskās personas par kukuļošanu tajā valstī, kurā izdarīts konkrētais noziedzīgais nodarījums. Ja kukuļošana veikta juridiskās personas interesēs, tad konkrētais uzņēmums saucams pie atbildības valstī, kurā tas reģistrēts.
