Publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada augustā bija par 3,7% mazāka nekā iepriekšējā gada augustā. Tādējādi Latvijas preču eksports gada griezumā ir samazinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas. Tajā pašā laikā kopš jūnija kritums veido vien dažus procentus, pretstatā 15% šā gada aprīlim un maijam, liecinot, ka pandēmijas negatīvā ietekme pakāpeniski sarūk. Turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Latvijas preču eksporta vērtība pēdējos trīs mēnešos uzrāda pieaugumu – jūnijā eksportam palielinoties par 7,5%, jūlijā par 7,3% un augustā par 2,4%. Latvijas preču eksporta vērtība šā gada augustā veidoja 1075 miljonus eiro, kas kopumā atbilst līmenim pirms COVID-19 krīzes, kas bija fiksēts šā gada sākumā, kā arī atbilst pērnā gada vidējam līmenim. Tādējādi jāsecina, ka Latvijas preču eksports samērā labi ir pārvarējis pandēmijas pirmo vilni.
Vērtējot Latvijas preču eksporta dinamiku salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, jāsecina, ka COVID-19 krīze Latvijas preču eksportētājus skāra mazāk. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijai bija fiksēts mazākais preču eksporta kritums ES, ja neņem vērā Īriju un Kipru, kurām bija fiksēts pat preču eksporta pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni.
Kā liecina Eurostat dati, Latvijas preču eksports faktiskajās cenās šā gada otrajā ceturksnī samazinājās par 7,5%, kamēr ES vidēji kritums veidoja 22,4%. Savukārt Igaunijā un Lietuvā preču eksports attiecīgajā periodā samazinājās attiecīgi par 13,1% un 15,7%. Mazāku eksporta kritumu Latvijā nekā ES vidēji var skaidrot ar labāku epidemioloģisko situāciju, kas ļāva neieviest tik stingrus pasākumus koronovīrusa izplatības mazināšanai, ļaujot rūpniecības uzņēmumiem strādāt uz pilnu slodzi. Ņemot vērā, ka kopš rudens sākuma gan Latvijā, gan ES palielinās COVID-19 saslimušo skaits un atkal tiek ieviesti ierobežojošie pasākumi, turpmākā preču eksporta attīstība ir neskaidra. Sagaidāms, ka šā gada septembrī un oktobrī Latvijas preču eksports būs līdzīgs, tomēr nedaudz zem pērnā gada līmeņa. Savukārt tālāko attīstību noteiks koronovīrusa ierobežojošo pasākumu pastiprināšana vai mīkstināšana.
Preču eksportu šā gada augustā negatīvi ietekmēja pamatā četras preču grupas, proti, lauksaimniecības un pārtikas preces, minerālprodukti, koksnes un koka izstrādājumi, kā arī satiksmes līdzekļi.
Lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta samazinājumu par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi galvenokārt ietekmēja graudaugu eksporta kritums par 23,8%. Graudaugu audzēšanai šogad nav bijuši ideāli laika apstākļi ilgstoša pavasara sausuma dēļ. Tomēr pašā ražas novākšanas laikā laikapstākļi bija labi, tāpēc kopumā graudaugu raža šogad bija apmierinoša. Tajā pašā laikā pērn sasniegtais ļoti augstais graudaugu ražas līmenis visticamāk nebūs pārspēts, tādējādi nav pamata domāt, ka graudaugu eksports šogad būs augstāks nekā pērn. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka slikto laikapstākļu dēļ gan ES, gan ASV pasaulē kopumā sākotnējās augstās graudaugu ražas gaidas nepiepildījās un, ņemot vērā augošo graudaugu patēriņu Ķīnā, pēdējos trīs mēnešos graudaugu cenas pasaules biržās būtiski aug. Tradicionāli Latvija visvairāk eksportē graudaugus rudens mēnešos un gadījumā, ja graudaugu cenas turpinās palielināties, tad tas varētu nedaudz kompensēt mazāku eksporta fizisko apjomu.
Minerālproduktu eksports ir samazinājies par 21,0%. Eksporta kritumu šajā preču grupā noteica elektroenerģijas eksporta samazinājums par 54,7%, kā arī naftas pārstrādes produktu eksporta samazinājums par 47,2%. Elektroenerģijas eksportu negatīvi ietekmēja elektroenerģijas patēriņa samazinājums Lietuvā saistībā ar zemāku ekonomisko aktivitāti. Savukārt naftas pārstrādes produktu eksporta kritumu noteica gan naftas cenu kritums pasaules biržās, gan pandēmijas laikā naftas produktu pieprasījuma samazinājums vairākās ES valstīs.
Satiksmes līdzekļu eksports ir samazinājies par 19,7% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Eksporta kritums šajā preču grupā tiešā veidā saistīts ar pandēmijas sekām un fiksēts praktiski visiem satiksmes līdzekļu veidiem. Tomēr lielākais samazinājums ir fiksēts automobiļu un to detaļu eksportā – kopumā par 22,8%.
Savukārt pēc pieauguma šā gada jūlijā augustā koksnes un koka izstrādājumu preču eksportā sekoja samazinājums par 6,9%. Koksnes un koka izstrādājumu eksporta kritums fiksēts galvenajos šo preču noieta tirgos – Skandināvijā un Igaunijā. Tomēr uz Apvienotu Karalisti koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 12,0%. Ņemot vērā, ka starp Apvienoti Karalisti un ES joprojām nav panākta vienošanās par tirdzniecības nosacījumiem, nav pamata domāt, ka pieaugums tādā pašā apjomā varētu saglabāties arī turpmākajos mēnešos.
