No iedzīvotājiem, kuri nekad nav izmantojuši aizdevumu, 63 % norāda, ka nevēlas uzņemties finansiālas saistības. Savukārt 45 % atzīst, ka viņiem aizdevums nav bijis nepieciešams, jo pietiek ar saviem ienākumiem.
Aptaujas rezultāti rāda, ka būtiska nozīme ir arī piesardzībai par savu finansiālo nākotni. 24 % respondentu, kuri nekad nav aizņēmušies, norāda, ka nākotne viņiem šķiet pārāk neskaidra, savukārt 19 % atzīst, ka baidās aizņemties. Vēl 13 % kā iemeslu min stabilu ienākumu trūkumu.
Tikmēr tikai nepilni 2 % no tiem, kuri nekad nav saņēmuši aizdevumu, norāda, ka ir mēģinājuši aizņemties, bet saņēmuši atteikumu. Tas liecina, ka lielākajai daļai šīs iedzīvotāju grupas neaizņemšanās ir apzināta izvēle, nevis sekas tam, ka finansējums viņiem nav bijis pieejams.
“Aptaujas rezultāti rāda, ka daļa sabiedrības pret aizņemšanos izturas ļoti piesardzīgi un kredītu neuztver kā pašsaprotamu ikdienas finanšu instrumentu. Jebkurš aizdevums nozīmē saistības nākotnē, tādēļ pirms tā uzņemšanās ir būtiski izvērtēt gan aizdevuma nepieciešamību, gan savas iespējas to atmaksāt. Vienlaikus fakts, ka gandrīz ceturtā daļa neaizņemas neskaidrības par nākotni dēļ, parāda, cik nozīmīga šādu lēmumu pieņemšanā ir finansiālās drošības sajūta,” norāda KIB izpilddirektors Intars Miķelsons.
Sievietes piesardzīgākas
Aptaujas dati atklāj arī atšķirības starp sieviešu un vīriešu norādītajiem iemesliem. Sievietes biežāk nekā vīrieši atzīst, ka neaizņemas neskaidrības par nākotni dēļ – attiecīgi 29 % un 15 %. Arī bailes no aizņemšanās biežāk min sievietes – 23 %, salīdzinot ar 14 % vīriešu.
Savukārt vīrieši biežāk atbildējuši, ka aizdevums viņiem nav bijis nepieciešams, jo pietiek ar saviem ienākumiem – tā atzīmējuši 52 % vīriešu un 40 % sieviešu, kuras nekad nav aizņēmušās.
KIB atgādina, ka aizņemšanās pati par sevi nav vērtējama ne pozitīvi, ne negatīvi. Būtiskākais ir aizdevuma mērķis, tā samērīgums ar ienākumiem un spēja pildīt uzņemtās saistības arī situācijā, ja pieaug izdevumi vai samazinās ienākumi.
* Iedzīvotāju aptauja veikta 2026. gada maijā, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.
