LVSADA padome 15. septembrī izskatīja Ministrijas mājas lapā pieejamo informatīvo ziņojumu Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu (turpmāk – Ziņojums). Rūpīgi analizējot Ziņojumu, padome konstatēja, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem, kā arī vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu Jaunās kārtības ieviešanai: 1) labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora; 2) jaunākā medicīniskā personāla motivācijas mazināšanās; 3) darbinieku tiesību uz taisnīgām piemaksām pasliktināšanās; 3) birokrātijas pieaugums; 4) personas datu aizsardzības pārkāpšana; 5) izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021. gadā.
Piemēram, risks, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla (māsu palīgi) motivācija, ir saistīts ar Jaunajā kārtībā paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40% uz 29% no ārstu vidējās darba samaksas (Ziņojums, 53. lpp.). Savukārt risks, ka Jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no Likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā, pastāv tāpēc, ka Ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar 2021. gadu (11. lpp.), likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz.
Ņemot vērā Ziņojumā konstatētās nepatiesības un riskus, LVSADA padome nolēma Jaunās kārtības ieviešanu neatbalstīt. Savus argumentus LVSADA darīja zināmus Veselības ministrijai 16. septembrī – divas dienas pirms VANA sēdes.
Sēdes laikā LVSADA detalizēti iepazīstināja klātesošos ar padomes lēmuma pamatojumu. Neviens no LVSADA konstatētajiem Ziņojuma trūkumiem pēc būtības netika atspēkots ne no darba devēju puses, nedz arī no Veselības ministrijas puses.
