DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Zemkopības ministrs: ES dalībvalstīm jādod lielāka rīcības brīvība pašām noteikt, kā investēt ES atbalsta finansējumu

Piektdien, 19. jūnijā, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards Igaunijā tikās Igaunijas lauku lietu ministru Arvo Alleru (Arvo Aller) un pārrunāja abu valstu kopīgo viedokli vairākos Latvijas un Igaunijas lauksaimnieku nākotnei nozīmīgos jautājumos – ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžets nākošajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam, Eiropas Komisijas (EK) stratēģiju “No lauka līdz galdam” un “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija” ietekme uz lauksaimniecību u.c.

Nesen EK nāca klajā ar priekšlikumu ES KLP budžetu nākamajam plānošanas periodam palielināt par 15 miljardiem eiro, kas ir apsveicama iniciatīva, taču pagaidām nav skaidrs, kā šis papildinājums tiks sadalīts ES dalībvalstu starpā un kad lauksaimnieki šo finansējumu varēs saņemt un ieguldīt lauku ekonomikas attīstībā.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Ir svarīgi nodrošināt stipru un efektīvi funkcionējošu KLP un EK piedāvātie papildus 15 miljardi eiro ir pareizs solis šajā virzienā. Taču ne mazāk svarīgi ir zināt, kā šis papildus finansējums tiks sadalīts dalībvalstu starpā un kad lauksaimnieki šos līdzekļus saņems. Pagaidām nav skaidrs, par kādu summu tas palielinās ES finansējumu Latvijai un vai sadalījums būs vienlīdzīgs. Lai ES KLP kļūtu mērķtiecīgāka un efektīvāka, ir skaidrs, ka dalībvalstīm jādod lielāka rīcības brīvība pašām noteikt, kā investēt ES atbalsta finansējumu, kas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm dotu iespēju ātrāk atgūties pēc Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām un kļūt stiprākām.”

Abu valstu ministri sarunā arī uzsvēra, ka joprojām neatrisināts paliek tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājums, kas kropļo ES iekšējo konkurenci, Baltijas valstu lauksaimniekus nostādot sliktākos konkurētspējas apstākļos. Latvija un Igaunija arvien saņem par ES vidējo līmeni zemākus tiešmaksājumus, bet elektroenerģijas, minerālmēslu un dīzeļdegvielas cenas Latvijā un Igaunijā ir ES vidējo cenu līmenī. Līdz ar EK kopumā samazināto lauksaimniecības finansējumu nākošajā plānošanas periodā tas nenodrošina pietiekamu un ES vecajām dalībvalstīm proporcionāli līdzvērtīgu finansējumu. Latvija un Igaunija joprojām pastāv uz to, lai nākamajā plānošanas periodā tiešie maksājumi beidzot tiktu izlīdzināti visu ES dalībvalstu starpā.

Ministri bija vienisprātis, ka EK stratēģijas “No lauka līdz galdam” un “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija” ir atbalstāmas, taču tām nepieciešams ES dalībvalstu starpā taisnīgi sadalīts adekvāts finansējums, pretējā gadījumā EK ambiciozo vides un klimata mērķu sasniegšana tiek atstāta uz lauksaimnieku pleciem.

EK jaunie klimata un vides mērķi ir ļoti ambiciozi, un ceļš līdz to sasniegšanai būtiski ietekmēs lauksaimniecību un pārtikas ražošanas nozari, tāpēc galvenais izaicinājums jauno klimata un vides mērķu sasniegšanai ir atbilstoša finansējuma nodrošināšana un šī finansējuma taisnīga sadale dalībvalstu starpā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU