Armands Krauze: “Latvija neatbalsta Kopējās lauksaimniecības politikas iekļaušanu vienotā valstu un reģionu partnerības plānā un fondā, jo tas mazinās lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares stratēģisko nozīmi un apdraudēs iespējas sniegt stabilu atbalstu lauksaimniekiem.
Turklāt tas ir klaji pretrunā ES valstu kopīgajam mērķim – lauksaimniecības politikas vienkāršošanai. Tāpat nav pieņemami, ka finansējums lauksaimniecībai, kas ir stratēģiski svarīga joma, nepārtraukti samazinās, turklāt tas notiek laikā, kad lauksaimniekiem tiek izvirzītas arvien augstākas vides un klimata prasības.”
Diskusijā ministrs arī norādīja, ka Eiropas Komisijas piedāvātajā nākotnes KLP pietrūkst divu būtisku elementu.
Pirmkārt, “Skaitļi runā paši par sevi – nevienlīdzība ES dalībvalstu starpā tikai pieaug. Latvijas gadījumā – 2028.gadā mēs saņemsim atbalstu tikai 74% apmērā no ES vidējā. Tādēļ ES ir beidzot jāpieņem lēmums, lai ar 2028. gadu ikviena ES dalībvalsts saņemtu vismaz 90% no ES vidējā atbalsta par hektāru,” uzsver zemkopības ministrs.
Otrkārt, ir skaidrs, ka Austrumu robežas valstis nevarēs līdzfinansēt KLP tādā līmenī kā turīgākās dalībvalstis. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā Austrumu robežas valstīm prioritāte ir aizsardzība un drošība, tādēļ tām būs ierobežotas iespējas sniegt līdzvērtīgu atbalstu lauksaimniecībai kā turīgajām ES valstīm.
“Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare un atkarīga ne vien no politiskiem lēmumiem, bet arī klimatiskiem apstākļiem, un ir vitāli nepieciešama ikvienam pasaules iedzīvotājam. Tādēļ mēs atkārtoti uzsveram – Kopējai lauksaimniecības politikai ir jāpaliek kā atsevišķai, mērķētai ES politikai ar atbilstošu finansējumu. Šobrīd nav īstais laiks kompromisiem, kas pieļautu šīs stratēģiski katra iedzīvotāja dzīvē nozīmīgās nozares vājināšanu,” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze.
