DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. martā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Nacionālajā Kanādas Kara muzejā apskatāma izstāde “Latvijas traģēdija.1941”

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

No 4. līdz 22. martam Nacionālajā Kanādas Kara muzejā Otavā apskatāma Latvijas Okupācijas muzeja un muzeja “Ebreji Latvijā” kopīgi veidotā ceļojošā izstāde “Latvijas traģēdija.1941” angļu un franču valodās. Tā vēstī par traģisko 1941. gadu Latvijas vēsturē, kad PSRS okupācijas vara veica civiliedzīvotāju masveida deportācijas, savukārt nacistiskās Vācijas režīms uzsāka holokaustu pret ebrejiem, Latvija gada laikā zaudēja 100 000 savu iedzīvotāju.

Izstādes eksponēšanu Otavā iniciēja un organizēja Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums sadarbībā ar izstādes līdzautoriem, kā arī ar Latvijas Aizsardzības un Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu. Izstādes atklāšanā 4. martā pulcējās ap 150 viesu - ārvalstu vēstnieki un diplomāti, Kanādas Ārlietu un Aizsardzības ministriju pārstāvji, Valsts kancelejas darbinieki, Kanādas armijas ģenerāļi un militārpersonas, latviešu, lietuviešu, igauņu, ebreju, ukraiņu kopienas pārstāvji, žurnālisti un sabiedriskie darbinieki.

Atklāšanas uzrunā vēstnieks K. Eihenbaums uzsvēra: “Lai arī Otrais pasaules karš beidzās pirms 75 gadiem, Latvijai un vairākām citām Eiropas valstīm ilgi gaidītā uzvara nenesa ne brīvību, ne mieru. Diemžēl daļa Eiropas piedzīvoja ilgus nebrīves gadus. Jebkura brīvības izpausme tika brutāli apslāpēta padomju okupētajā Latvijā: cilvēkus varēja nogalināt par vārdu. Tomēr cilvēki pretojās un bija pietiekami drosmīgi, lai pirms 30 gadiem atjaunotu Latvijas neatkarību.”

Muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs Iļja Ļenskis savā uzrunā norādīja, ka izstādes mērķis nav žēloties, bet gan izskaidrot. – “Mēs stāstām ne tikai par okupāciju varu noziegumiem, bet arī par cilvēkiem, kuri spēja izdarīt drosmīgas izvēles. Mums ir jāatceras Latvijas diplomāti ārzemēs, kuri pievienojās sabiedrotajiem; simtiem cilvēku Latvijā, kuri centās palīdzēt vajātajiem ebrejiem; gan bruņotās, gan morālās pretošanās grupu locekļi. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ir strādājusi, lai pārvarētu un atstātu pagātnē nacistu un padomju atstātās traumas un brūces. Diskusija par kolaborāciju ir palīdzējusi Latvijas sabiedrībai ar citām acīm paraudzīties uz sevi. Mēs neuztveram sevi kā tikai vēsturiska procesa objektus - mēs esam tauta, kas var tikt galā ar savu pagātni.”

Atklāšanas sarīkojumā uzrunas teica arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Toronto Universitātes profesors Roberts Ostins (Robert Austin), Kanādas latvietis Džefs Mieriņš un Nacionālā Kanādas kara muzeja direktore Karolīna Dromagē (Caroline Dramguet). Runātāji uzsvēra Latvijas rosinātās izstādes nozīmīgumu tieši tagad, kad, atceramies nežēlīgā kara beigas pirms 75 gadiem, ko daži izmanto, lai šo noziedzīgo karu maldīgi glorificētu, dotu tam neatbilstošu redzējumu, pārrakstot kara izcelšanās vēsturi, vainojot pat upurus, attaisnojot agresijas aktus. Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšana un vēstures faktu noliegšana nav pieņemama, katram ir jābūt spēkam paskatīties “patiesībai acīs”.

Izstādes autori ir Latvijas Okupācijas muzeja bijušie vēsturnieki Ritvars Jansons, Ojārs Stepens, muzeja «Ebreji Latvijā» vēsturnieki Iļja Ļenskis un Marģers Vestermanis, māksliniece Ieva Nagliņa.

Plānots, ka pavasarī izstādi varēs apskatīt arī Kanādas galvaspilsētas Otavas rātsnamā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI