Nominācijai “Albumu kolekcija: latviešu bēgļu dzīve nometnēs Vācijā (1945–1949). Dāvinājums Kārlim Zariņam, ārkārtējo pilnvaru nesējam, Latvijas sūtnim Lielbritānijā” Latvijas Nacionālais arhīvs iesniedzis 14 albumu kolekciju, kas satur unikālas liecības par dramatisku un maz pētītu laikposmu latviešu tautas vēsturē – latviešu bēgļu dzīvi pēc Otrā pasaules kara, pārvietoto personu “Displaced Persons Camps” jeb DP nometnēs Vācijā, kur nonāca aptuveni 140 000 Latvijas iedzīvotāju, bēgot no padomju okupācijas varas represijām. Albumi raksturo izcilu latviešu mākslinieku, sabiedrisko darbinieku, intelektuāļu dzīves pieredzi nometņu laikā un ir īpaši nozīmīgi latviešu diasporas kopienas identitātei un vēsturei. Nominācija būtiski papildina priekšstatu par latviešu pieredzi 20. gadsimtā, īpaši par latvietības saglabāšanu bēgļu nometņu apstākļos, un apliecina, ka trimdinieku pieredze ir neatņemama Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa.
Nomināciju “Kurzemes–Zemgales hercogu Ketleru un Bīronu dinastiju sarkofāgi, 1569–1784” pieteica Rundāles pils muzejs. Kurzemes–Zemgales hercogu Ketleru un Bīronu dinastiju sarkofāgi (1569–1784) epigrāfikas un heraldikas dēļ veido nozīmīgu dokumentārā mantojuma kopu. Uzraksti uz sarkofāgiem sniedz hronoloģiski atbilstošu, autentisku informāciju par apbedītajām personām, viņu tituliem, dzīves datiem, dzimtas sakariem ar citām Eiropas valdnieku dzimtām un vēsturiskajiem notikumiem. Sarkofāgi ir unikāla Latvijas, Baltijas un visas Eiropas vēstures liecība, kam piemīt gan visai Eiropas kultūrai un vēsturei raksturīgās iezīmes, gan arī vietējās īpatnības. Katrs sarkofāgs ir unikāls mākslas darbs, vienlaikus tas sniedz arī vēsturisko informāciju par laikmeta tradīcijām apbedījumu veidošanā, kā arī par aizgājēja dzīves datiem un radniecības saitēm. Nominācija paplašina priekšstatu par dokumentārā mantojuma jēdzienu un veicina diskusiju par tā izpratni un saturu.
Publicitātes attēls.
Lēmums papildināt UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālo reģistru pieņemts UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas sēdē 2025. gada 8. oktobrī, pamatojoties uz UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes rekomendējošo lēmumu un ekspertu vērtējumiem.
Līdzās jaunajām nominācijām UNESCO LNK Asambleja lēma UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļaut Tukuma muzeja pieteiktos nominācijas “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” papildinājumus – Eglīšu ģimenes apsveikumu Olgai Šnipkai un piezīmju grāmatiņu–vārdnīciņu, ko glabā Aizputes novadpētniecības muzejs.
Publicitātes attēls.
Sēdes izskaņā UNESCO LNK Asambleja pievērsās UNESCO nedēļai 2025 “Sava laika liecinieks”, kuras fokusā no 13. oktobra līdz 19. oktobrim būs dokumentārais mantojums, iepazinās ar UNESCO Pasaules kultūrpolitikas un ilgtspējīgas attīstības konferences MONDIACULT 2025 noslēguma dokumentu, kā arī tika informēti par Baltijas stipendijas sievietēm zinātnē konkursa rezultātiem un laureātēm.
UNESCO LNK lēmējinstitūcija ir Asambleja, kuras sastāvu veido 20 pārstāvji no dažādām valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām. UNESCO LNK prezidents ir kultūras ministrs, viceprezidenti – izglītības un zinātnes un ārlietu ministri. UNESCO LNK administratīvo darbu vada ģenerālsekretārs, kuru amatā ieceļ Asambleja.
Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.
