DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes

Jāņa Akuratera 150. jubilejas gadu noslēgs izstāde par lugu “Viesturs”

17. novembrī plkst. 16.00 Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, atklās izstādi “Jāņa Akuratera luga “Viesturs” un griba uz Valsti”. Izstāde noslēgs rakstnieka 150. jubilejas gada programmu un iepazīstinās ar lugas tapšanu un tās iestudējumiem.

Atklāšanā tenors Miervaldis Jenčs un akordeonists Kaspars Gulbis izpildīs Jura Kulakova dziesmas ar Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes, Jāņa Ziemeļnieka un Jāņa Kārkliņa vārdiem. Muzejs arī izsludinās konkursu skolēniem, aicinot piedāvāt idejas Jānim Akurateram un Kārlim Skalbem veltītam piemineklim Pārdaugavā.

Jānis Akuraters lugu “Viesturs” uzraksta 1917. gada pavasarī. Tas ir laiks pēc Februāra revolūcijas, kad no troņa atteicies Krievijas cars, izveidota Krievijas Pagaidu valdība un latviešu sabiedrībā aktualizējas ideja par Latvijas autonomijas iespējamību. Jānis Akuraters ir brīvprātīgais karavīrs 2. latviešu strēlnieku brigādē. Par lugas “Viesturs” sarakstīšanu Akuraters atmiņās raksta: “Skati, ko es piedzīvoju Ziemassvētku dienās un kaujas laukā Tīreļa purvos, stipri pārgrozīja manus uzskatus par cilvēka nozīmi un padarīja vienaldzīgāku pret visu ideālismu. Bet mana pārliecība par tautas uzvaru bija tik liela, ka varēju sarakstīt 1917. gada pavasarī drāmu “Viesturs”.”

Lugā Akuraters tēlo zemgaļu cīņu ar ordeņa karaspēku 13. gadsimtā, un tās centrā ir zemgaļu valdnieks Viesturs, kurš cer apvienot baltu ciltis. Viesturs lugā ir traģiska personība – viņam pieder vara, darbības vēriens un stratēģisks redzējums, taču savu lielo ideju viņš nevar īstenot, jo jāsaskaras ar sabiedroto intrigām, nodevību, neizpratni, skaudību. Laikā, kad tapa luga, Akuraters domāja arī par teātri, kurā varētu runāt par tautas identitāti. 1917. gada aprīlī viņš kopā ar domubiedriem nodibināja Latvijas Nacionālā teātra komisiju.

 “Viesturs” pirmizrāde notiek 1920. gada 25. februārī Latvijas Nacionālajā teātrī Alekša Mierlauka režijā. Gadu vēlāk luga iznāca grāmatā, bet 20. gadsimta 30. gadu beigās teātris to iestudēja vēlreiz. Izstādē varēs aplūkot abu iestudējumu fotogrāfijas un kostīmu skicēs, kā arī videostāstā uzzināt par lugas tapšanas vēsturiskajiem kontekstiem, gan arī meklēt atbildi uz jautājumu, ko nozīmēja Jāņa Akuratera vārdi: “Ja viņa būs izaugusi liela – šī griba uz valsti, ja viņa būs galvenais mūsu saturs – tad tai brīdī mums būs neatkarīga Latvija”.

Izstādē eksponēti materiāli no Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un privātkolekcijas. Izstādē eksponētais videostāsts veidots sadarbībā ar Tērvetes vēstures muzeju.

Izstādes atklāšanas pasākumā tiks fotografēts. Foto, tāpat videomateriāli tiks publicēti internetā un izmantoti muzeja publicitātes pasākumos.

Publicitātes attēls

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI