R.Zommere pauda bažas par attīstības centra un it īpaši tajā izglītojamo bērnu nākotni. Grozījumi paredz vairāku attīstības centra izglītojamo integrēšanu vispārizglītojošajās skolās, taču pastāv šaubas, vai šie īpašie bērni – attīstības centra audzēkņi – spēs piemēroties vispārizglītojošās skolas dzīves un darba ritmam. Grozījumi paredz trīs gadu pārejas periodu, taču neviens nevar precīzi pateikt, kas būs tālāk pēc šiem trim gadiem, pat ne tik daudz ar pašu skolu, cik ar tās pašreizējiem audzēkņiem. Vēstule tika pārsūtīta Izglītības un zinātnes ministrijai, IZM speciālisti iepazinās ar tās saturu un izklāstīja savu nostāju tikšanās reizē Rēzeknē.
Diskusiju vadīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts no Rēzeknes un Rēzeknes pilsētas goda pilsonis Edmunds Teirumnieks, kurš arī izteica savas domas par reformu, uzsverot, ka jābūt skaidrībai, vai vispārizglītojošās skolas būs spējīgas uzņemties rūpes par īpašajiem bērniem.
IZM pārstāve Modra Jansone uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte ir skolu tīkla sakārtošana, ka iekļaujošā izglītība Latvijā darbojas jau kopš 2008. gada, bet pēdējie noteikumi tika rūpīgi izstrādāti divu gadu garumā un pieņemti 2019. gadā. Daudzas izglītības programmas, kuras realizē attīstības centri, jau tiek realizētas arī parastajās skolās. IZM plāno, ka bērni ar vieglākām diagnozēm (53, 54, 55 un 56 apmācības programmas) varētu mācīties parastajās skolās, un valsts pārstāj finansēt viņu uzturēšanas izdevumus, pārliekot tos uz pašvaldības pleciem, bet apsolot palielināt finansēšanu programmām 51, 52, 57, 58, 59 un 56 pirmsskolā. Taču, stāstot par speciālās izglītības reformu, konkrēti pašu bērnu intereses, viņu attīstības perspektīvas pie IZM prioritātēm nemaz netika pieminētas.
Rēzeknes pilsētas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings, kā arī pārējie klātesošie rēzeknieši, IZM speciālistu teikto uztvēra bez optimisma. “2016. gadā mainīts skolas nosaukums “Rēzeknes internātpamatskola – attīstības centrs”. Izpildītas visas normatīvās prasības, skolā izveidots plašs programmu klāsts. 2017./2018.mācību gadā skola realizē 6 izglītības programmas, 2018. gadā skolai tiek pievienota PII “Zvaniņš” arī ar domu, ka tikai šeit tiks strādāts pie programmas. No šā gada septembra PII “Rūķītis” pārtaps par vienkāršu izglītības iestādi, taču ceru, ka turpinās izglītot bērnus, kuriem šīs īpašās vajadzības ir. Mēs gribam sniegt speciālās izglītības pakalpojumus, mēs varam turpināt attīstīties un dot atbilstošu izglītību bērniem, kuriem ir zināmi traucējumi. Ja vajadzēs, mēs varam arī uzņemties daļu finansējuma, taču kā saglabāt skolu, nesadalot speciālās izglītības programmu un nelaižot bērnus uz citām skolām? Priekš kam ir jāizjauc gatava sistēma, lai veidotu kaut ko no jauna? Un te beidzas mērķu skaidrība,” savu viedokli pamatoja A.Drelings.
Viņam piekrita arī Rēzeknes pilsētas domes izpilddirektors Raimonds Olehno: “Vai mūs interesē bērns, vai iespēja īslaicīgi ieekonomēt līdzekļus? Kāds ir padomājis, vai bērni, kuru izglītošanai mēs šobrīd ieekonomēsim, neprasīs vēl lielākus izdevumus jau pavisam tuvākajā nākotnē, kļūstot par labklājības ministrijas klientiem, jo nebūs spējīgi uzturēt paši sevi?”
Arī klātesošajiem bērnu vecākiem bija daudz kas sakāms. Tika minēti vairāki negatīvi piemēri par īpašo bērnu nespēju iekļauties parastā skolā un klasē, kur bērni nespēj uztvert zināšanas pienācīgā līmenī, bieži vien jūtas atstumti ne tikai no klasesbiedru, bet arī no pedagogu puses, taču atgriezušies Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā, uzrāda sekmes gan zināšanu, gan sociālo iemaņu apguvē, jo šeit ir labi organizēts korekcijas darbs, ir individuāla un diferencēta pieeja, izglītības programmā ir specifiski mācību priekšmeti, kas sekmē skolēnu fizisko un valodas attīstību un kuru nav parastajās skolās.
