DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. februārī, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Augstākajā tiesā izskatīts vairāk lietu, mazinājies lietu uzkrājums

2019.gadā Augstākajai tiesai bijusi pozitīva dinamika visos galvenajos rādītājos – saņemto lietu skaits samazinājies par 5%, izskatīto lietu skaits palielinājies par 5%, lietu uzkrājums samazinājies par 9%. Šādas dinamikas uzturēšanai un lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai jābūt arī 2020.gada darba prioritātei – gada atskaites plēnumā 17.februārī norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka samazinās arī senatoru slodze – ja pirms pāris gadiem tā bija vairāk par 100 lietām gadā, tad pagājušajā gadā vidēji viens senators Civillietu departamentā izskatījis 81 lietu, Administratīvo lietu departamentā – 86 lietas, Krimināllietu departamentā – 98 lietas. Senāta departamentu priekšsēdētāji norādīja – optimālā slodze tiesnesim kasācijas instancē būtu ne vairāk kā 75 lietas gadā.

Senāta departamentu priekšsēdētāji plēnuma uzmanību vērsa uz zemāko instanču nepietiekamu darba kvalitāti – augsts ir to spriedumu procents, kuri atcelti procesuālu trūkumu dēļ, it īpaši nekvalitatīvas pierādījumu vērtēšanas dēļ. Iemesls tam varētu būt tiesnešu slodze vai nepietiekama kvalifikācija. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja senatorus piedalīties zemāku instanču tiesnešu profesionālo iemaņu pilnveidošanā, lasot lekcijas Tiesnešu mācību centrā un organizējot seminārus Augstākajā tiesā vai izbraucot uz apgabaltiesām. Kā arī izmantot likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā paredzēto iespēju nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.

Apkopojot departamentu priekšsēdētāju ziņojumos minētās problēmas, Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja arī uz citām iespējām departamentu slodzes mazināšanai. Piemēram, mazinot departamentu resursu patēriņu ar tiesu procesiem nesaistītu sūdzību izskatīšanā, atbrīvojot Augstāko tiesu no kasācijas instancei neraksturīgas funkcijas – speciālo darbību akceptēšanas, kā arī nodrošinot Augstākās tiesas darbiniekiem kasācijas instances nozīmei atbilstošu atalgojumu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Augstākās tiesas komunikāciju ar sabiedrību – gan informāciju par Senātā izskatītajām lietām, gan par tradīciju kļuvušos pasākumus – Pirmkursnieku dienas studentiem un Mediju dienu, gan pagājušā gada jauninājumus – piedalīšanos sarunu festivālā Lampa un Uzņēmēju aptauju par Augstākās tiesas darbu. “Tas dod pozitīvu pienesumu ne tikai Augstākajai tiesai, bet visai tiesu sistēmai kopumā,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Civillietu departaments pietuvojies kvalitatīvi jaunai kasācijas tiesvedības pakāpei civilprocesa attīstībā

Vidējais lietu izskatīšanas termiņš Senāta Civillietu departamentā 2019.gadā bija 8 mēneši, kas ir izcils rādītājs kasācijas instances tiesai, - Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā norādīja Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Rezultāts panākts, racionāli organizējot departamenta darbu. Nošķirot sastāvus, kuri skatīja lietas tikai rīcības sēdēs, un sastāvus, kuri skatīja lietas rakstveida procesā, akcents likts uz jau ierosināto lietu izskatīšanu, un izskatītas lielākā daļa iepriekšējos gados ierosināto lietu. Pirmo reizi Civillietu departamenta vēsturē, dalot lietas pagājušā gada decembrī, tika iztukšoti visi lietu skapji, nododot gan tikko saņemtās, gan ierosinātās lietas izskatīšanai referentiem. “Līdz ar to Civillietu departaments ir pietuvojies kvalitatīvi jaunai pakāpei kasācijas tiesvedības attīstībā civilprocesā. Pakāpeniski, apmēram pusgada laikā, ja nemainās būtiski apstākļi, departamentā saņemtās lietas varēs tikt skatītas rīcības sēdē 3–4 mēnešu laikā no saņemšanas dienas, kā arī ierosinātās lietas varēs tikt skatītas praktiski uzreiz pēc ierosināšanas,” informēja departamenta priekšsēdētājs. A.Strupišs uzsvēra, ka ar to tiks sasniegti divi kasācijas tiesvedībai būtiski mērķi.

Pirmkārt, vēl vairāk uzlabosies Civillietu departamenta efektivitāte, jo lietas vairs nebūs jāsagatavo izskatīšanai divreiz, kā tas ir bijis līdz šim – vienreiz uz rīcības sēdi un pēc gada-pusotra otrreiz uz izskatīšanu. Tas nozīmē būtisku laika un darbinieku resursu ietaupījumu.

Otrkārt, tas ļaus Civillietu departamentam strādāt ar patiesi aktuālajiem tiesību jautājumiem, nevis, kā tas bija agrāk, kad šie jautājumi tika skatīti ar 5–6 un vairāk gadu nobīdi. Tas ļaus operatīvi reaģēt uz tiesvedības problēmām zemākās instancēs, tādējādi pozitīvi ietekmējot tiesu sistēmas darbu kopumā.

Runājot par nozīmīgākajiem tiesību jautājumiem, ko Senāta Civillietu departaments risinājis aizvadītajā gadā, A.Strupišs norādīja uz visai tiesu sistēmai aktuālajiem tiesību jautājumiem, kas saistīti ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu un zemes piespiedu nomu. Šīs kategorijas lietas lielā skaitā tiek skatītas visu instanču tiesās, tāpēc attiecīgajiem Senāta spriedumiem būtu jāsekmē šo lietu iztiesāšanas ātrumu un viendabīgu tiesu praksi.

Skatot lietu paplašinātā sastāvā, pielikts punkts arī ilgstoši problēmas radījušai lietu kategorijai par padomju laikā celto kooperatīvo garāžu piederību. Departamenta priekšsēdētājs norādīja, ka kopš šī sprieduma vairāk nekā 100 lietas tiek skatītas uz vienotas metodoloģijas bāzes.

Senāta Civillietu departamentā 2019.gadā saņemtas 1164 lietas, izskatītas 1208, lietu izskatīšanas koeficients 104%. Neizskatīto lietu atlikums gada beigās – 649, no tām 84% saņemtas 2019.gadā. Lietu izskatīšanas vidējais ilgums – 237 dienas. 

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs: Ekonomisko lietu tiesa ir vērsta uz pagātni

Runājot par tiesu sistēmas nepārtrauktajām reformām, kad “viena reforma vēl nav pabeigta, cita reforma jau pieteikta”, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā īpaši asi kritizēja ieceri veidot Ekonomisko lietu tiesu. “Nav skaidrs, kā tā iekļausies Satversmē nostiprinātajā tiesu sistēma, turklāt – šī tiesa ir vērsta uz pagātni, nevis nākotni,” uzsvēra P.Dzalbe.

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs norādīja, ka šobrīd notiek pāreja no fiziskiem noziegumiem uz noziegumiem virtuālajā vidē, bet tiesas un citas tiesu sistēmas institūcijas nav gatavas šādus noziedzīgus nodarījumus atklāt, izmeklēt un iztiesāt. Tāpēc Ekonomisko lietu tiesas izveidei virzīto spēku, enerģiju un finanses būtu jāvirza ar skatu uz nākotni, nevis pagātni.

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs norādīja arī uz vairākām departamenta iniciatīvām tiesu sistēmas darba efektivizēšanai, īpaši akcentējot iniciatīvu uzaicināt uz tikšanos Valsts ieņēmumu dienesta un Ģenerālprokuratūras amatpersonas, lai kopā ar Augstāko tiesu izteiktu viedokļus par nodokļu lietām. Rezultātā Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce pieņēma divus lēmumus – “Par tiesību normu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu interpretāciju” un “Par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu iemaksas”.

Krimināllietu departaments nosūtījis arī priekšlikumus Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas darba grupai par grozījumiem likumā, pārskatot Augstākajā tiesā izskatāmo lietu veidus. “Mūsuprāt, daļa no lietām neatbilst kasācijas instances būtībai, piemēram, par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstīs notiesātai personai, lietas, kas skatītas bez pierādījumu pārbaudes,” norāda P.Dzalbe. Vairāki Krimināllietu departamenta priekšlikumi iestrādāti likumprojektos un atrodas izskatīšanā Saeimā.

Senāts tiesību attīstību sekmē arī ar tiesu prakses apkopojumiem. Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs informēja par 2020.gadā aktualizētajām tēmām. Kopā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu plānoti pētījumi par noziedzīgiem nodarījumiem darba tiesiskajās attiecībās, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, par piespiedu ietekmēšanas līzdekļu piemērošanu juridiskajai personai un par Krimināllikumā paredzēto atbildību par kibernoziegumiem. Krimināllietu departaments arī apkopos atziņas nodokļu lietās un pētīs jautājumu par personu grupas pēc iepriekšējas vienošanās, sadalot lomas, izpratni zādzību lietās, kā arī apkopos atziņas par atceltajiem un grozītajiem zemāku instanču nolēmumiem.

Senāta Krimināllietu departamentā 2019.gadā saņemtas 764 lietas, izskatītas 783, lietu izskatīšanas koeficients 102%. Neizskatīto lietu atlikums gada beigās – 141, visas tās saņemtas 2019.gadā. Lietu izskatīšanas vidējais ilgums – 87 dienas. 

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja norāda uz tiesnešu skaita stratēģiskas plānošanas nepieciešamību

Senāta Administratīvo lietu departaments 2019.gadā sasniedzis izcilu lietu izskatīšanas rezultātu – izskatīts par 25% lietu vairāk nekā iepriekšējā gadā un lietu atlikums samazināts par 11%. Departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norāda, ka šāda pozitīva izskatīto lietu dinamika ir rezultāts gan senatoru skaita palielinājumam, gan rīcības sēžu lēmumu formas optimizēšanai.

Senatoru skaits Administratīvo lietu departamentā tika palielināts, uz laiku pārceļot Administratīvo lietu departamentā vienu Civillietu departamenta senatoru, kā arī Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis uz laiku aizstāja prombūtnē esošu senatoru. V.Krūmiņa norāda, ka Civillietu departamenta senatora iesaistīšanās administratīvo lietu izskatīšanā uzskatāmi parādīja arī to, ka nereti civiltiesībās un administratīvajās tiesībās risināmie jautājumi pārklājas un ir svarīga to izvērtēšana no abu nozaru speciālistu puses. Nākotnē būtu nepieciešams meklēt formu, kā nodrošināt Senāta departamentu kopīgas diskusijas par tiesību jautājumiem.

Runājot par vēl arvien salīdzinoši lielo lietu atlikumu, kā arī ilgo vidējo lietu izskatīšanas termiņu administratīvajās lietās kasācijas instancē, departamenta priekšsēdētāja kā vienu no iemesliem šādai situācijai minēja tiesnešu skaita stratēģiskas plānošanas trūkumu: “Tiesnešu skaits ir būtisks tiesu darba efektivitāti ietekmējošs faktors. Tiesnešu skaita palielināšana vienā instancē uzlabo konkrētās instances tiesvedības efektivitāti, taču tas vienlaikus korelē ar augstākas instances tiesas darba apjomu.” Tādēļ pirms tiesnešu skaita palielināšanas zemākas instances tiesā ir jāanalizē, kā tas ietekmēs augstākas instances darbu. Iztrūkstot šādai prognozei, tiesvedības ilguma problēmas nevis tiek atrisinātas, bet pārceltas no vienas tiesu instances uz nākamo. Līdz ar to sistēma kopumā tāpat turpina strādāt neefektīvi ar ilgiem lietu izskatīšanas termiņiem.

V.Krūmiņa uzskata, ka Latvijā būtu jāveido sistēma, lai elastīgi uz laiku varētu palielināt tiesnešu skaitu tur, kur tas ir nepieciešams. Aizpildot tiesnešu vakances, jāanalizē, vai vakances aizpildīšana ir objektīvi nepieciešama. Departamenta priekšsēdētāja norāda: “Ja salīdzina apelācijas instances tiesu administratīvajās lietās un kasācijas instanci, pašlaik ir izveidojusies ačgārna situācija, kad apelācijas instances tiesa gan saņem, gan izskata būtiski mazāk lietu uz vienu tiesnesi, nekā kasācijas instance.” 2019.gadā Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis vidēji saņēma 54 lietas un izskatīja 51 lietu, departamenta senators – saņēma 84 lietas, izskatīja 86 lietas. Administratīvajā apgabaltiesā šodien neizskatīta ir 651 lieta uz 21 tiesnesi, savukārt departamentā 853 lietas uz 10 senatoriem. Administratīvajā apgabaltiesā tiesnešu slodze ir optimāla, taču kasācijas instancē, kuras nolēmumi ir galīgi un kurā tiek risināti būtiski tiesību normu interpretācijas jautājumi, senatoru skaits ir nepietiekams.

Šogad tiek plānots Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru skaitu papildināt ar vienu senatora vietu. Taču departamenta priekšsēdētāja uzskata, ka, ņemot vērā saņemto lietu skaitu un risināmo jautājumu sarežģītību, tas nebūs pietiekami, lai būtiski samazinātu administratīvo lietu izskatīšanas ilgumu kasācijas instancē. Departamenta priekšsēdētāja rosina apsvērt iespēju plānot papildu budžeta pieprasījumu vēl divām senatoru vietām uz laiku.

Senāta Administratīvo lietu departamentā 2019.gadā saņemtas 844 lietas, izskatīta 951, lietu izskatīšanas koeficients 113%. Neizskatīto lietu atlikums gada beigās – 851, no tām 50% saņemtas 2019.gadā. Lietu izskatīšanas vidējais ilgums – 397 dienas. 

Līdz 16.martam jāizvirza kandidāti Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam

Šīgada 15.jūnijā beidzas pilnvaru termiņš Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam. Līdz 16.martam Augstākās tiesas senatoriem no sava vidus jāizvirza Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāti.

Plēnuma sekretāre apkopos pieteikumus un sagatavotos dokumentus nosūtīs Tieslietu padomei, kas uzklausīs visus kandidātus un sniegs savu viedokli par tiem Augstākās tiesas plēnumam. Pēc tam Augstākās tiesas plēnumam būs jāizvirza viens kandidāts, bet galīgo lēmumu pieņems Saeima.

Ivars Bičkovičs Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā ievēlēts 2008.gadā uz septiņu gadu pilnvaru termiņu un 2015.gadā ievēlēts atkārtoti uz piecu gadu pilnvaru termiņu.

Likumā „Par tiesu varu” noteikts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi un viena persona šo amatu var pildīt ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU