Pirmkārt, sūdzību skaits šogad RNP ir samazinājies par 30%, nevis pieaudzis kā tas tika pateikts sanāksmes laikā.
Otrkārt, audita iepirkums tika organizēts atbilstoši Rīgas domes un RNP pašvaldības kapitāla daļu turētāja tiesiski pieņemtiem lēmumiem.
Treškārt, naudas līdzekļu atrašanās Latvijā licencētā, legāli strādājošā bankā nav pārkāpums, jo vairāk tāpēc, ka RNP AS “PNB Banka” bija atvērts tikai norēķinu konts klientu, galvenokārt, pensionāru maksājumiem par dzīvokli saņemšanai. Protams, atliek tikai šobrīd vēl uzelpot, ka netika aizvērta kāda no lielākajām bankām, kur RNP norēķinu kontā ir daudzkārt lielāki klientu naudas līdzekļi.
Ja raugāmies pēc būtības, tad nepilnības banku sektora uzraudzībā ir valsts pārvaldes atbildība, jo 4 banku darbības pārtraukšana 8 gadu laikā nevar būt uzskatāma par pieņemamu situāciju demokrātiskā valstī, bet, lai droši izvietotu RNP klientu līdzekļus, mums būtu nepieciešams ik dienu naudas līdzekļus turēt 700 bankās. Ne vairāk, ne mazāk – 700 (!)
RNP kopš 2019. gada 16. augusta, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas uzraudzītās AS “PNB Banka” darbības pārtraukšanu ar 15. augustu, aktīvi strādā pie katra uzņēmuma klienta interešu pārstāvības, tiekoties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbiniekiem gan klātienē, gan rakstiski. Jau šā gada 20.augustā RNP FKTK nosūtīja detalizētu informāciju, lai būtu iespējams identificēt katru dzīvojamās mājas kopību un katra klienta veiktās iemaksas.
Atbilstoši tam, par ko vienojās RNP un FKTK darbinieki klātienes tikšanās, piektdien (15.11.2019.) tika nosūtīta papildus informācija par dzīvokļu īpašnieku kopību naudas līdzekļiem AS “PNB Banka”. Tā kā šī informācija skar 2476 klientu – dzīvokļu īpašnieku kopību naudas līdzekļus –, sagatavotās informācijas apjoms pārsniedz vairākus tūkstošus lappušu.
RNP izmantos visas tiesības klientu intereses pārstāvēt arī kreditora sapulcē bankas maksātnespējas procesā.
Tomēr, manuprāt, viens no būtiskākajiem valdes atlaišanas iemesliem ir palicis nepamanīts – RNP valde jau no šā gada jūnija iebilst pret AS “RĪGAS SILTUMS” ieceri piemērot soda naudu 0,2% apmērā par katru kavētā maksājuma dienu, nepārsniedzot 10% no neapmaksātā rēķina kopsummas, par nesaņemtajiem maksājumiem no RNP klientiem. No pirmās dienas kategoriski iebilstu pret šo AS “RĪGAS SILTUMS” padomes locekļa Vjačeslava Stepaņenko virzīto ieceri – saskaņā ar AS “RĪGAS SILTUMS” plānu, soda procentus viņi vēlas iekasēt no visiem RNP klientiem. Summa, ko šobrīd vēlas papildus samaksai par piegādātajiem pakalpojumiem saņemt AS “RĪGAS SILTUMS” ir vairāk kā 1,2 miljoni euro gadā.
Lai iekasētu šīs soda naudas, iecerēts soda procentus iekasēt tieši no tiem klientiem, kuri apzinīgi ik mēnesi apmaksā sagatavotos rēķinus.
Šī iecere paredz legalizēt papildus ikmēneša maksājumus par dzīvokli 60% Rīgas iedzīvotāju vēl papildus AS “RĪGAS SILTUMS” interesēs soda naudu vairāk kā 1,2 miljoni euro apmērā.
Iebilstot pret šo ieceri, kas turpmāk ļaus ik gadu par labu AS “RĪGAS SILTUMS” iekasēt vairāk kā 1,2 miljonus euro, RNP valde kļuva par traucēkli, kas argumentēti nevēlējās pieļaut miljonos mērāmu afēru.
