DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs pēc ilgāka pārtraukuma pārsniedzis ilgtermiņa vidējo vērtību

FOTO: Freepik.

2025. gada oktobrī uzlabojies kopējais uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ekonomikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu [1] dati. To parāda ekonomikas sentimenta rādītājs, kas raksturo ekonomikas attīstības uztveri un gaidas tuvākajā periodā.

2025. gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs [2] Latvijā bija 100.8, (iepriekšējā mēnesī 98,7). Kopš 2022. gada februāra tas pirmo reizi pārsniedzis ilgtermiņa vidējo vērtību. Arī nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas kopš gada sākuma bijis svārstīgs, oktobrī pieaudzis līdz 100,7.

CSP infografika

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz pasliktinājies apstrādes rūpniecībā.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas jau četrus secīgus mēnešus

Oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 5,1, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.

Rudenī mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās; neskatoties uz Ziemassvētku iepirkšanās laiku, noskaņojuma minimālās vērtības parasti tiek sasniegtas gada nogalē. Oktobrī gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā sezonāli neizlīdzinātie konfidences rādītāji ir samazinājušies, tomēr vienlaikus saglabāja pozitīvas vērtības (attiecīgi 2,8 un 6,3). Visizteiktākā noskaņojuma pasliktināšanās (par 7,7 procentpunktiem), salīdzinot ar septembri, fiksēta automobiļu tirdzniecībā, kur konfidences rādītājs noslīdējis zem nulles. Sezonai raksturīgi negatīvs noskaņojums arī degvielas mazumtirdzniecībā (- 4,1). Turpretī automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā konfidences rādītājs pēc izteiktas pasliktināšanās vasaras mēnešos pamazām uzlabojas un jau otro mēnesi pēc kārtas ir pozitīvs (6,3).

CSP infografika

Lielākajā daļā pakalpojumu sektora apakšnozaru noskaņojums pozitīvs

Pakalpojumu sektorā oktobrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,4, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar septembri, ir uzlabojies par 0,7 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem starp optimistiskākiem oktobrī ir pakalpojumu sniedzēji apdrošināšanas (30,4) un finanšu pakalpojumos (15,4). Izteikti augsts konfidences rādītājs arī darbā iekārtošanā un nodrošināšanā ar personālu (22,2), kur pēc īslaicīga krituma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums atkal būtiski pieaudzis, apstiprinot, ka uzņēmējdarbības vide šajā nozarē ir pārliecinoši pozitīva jau kopš 2025. gada sākuma. Vairākās pakalpojumu apakšnozarēs, piemēram, gaisa transportā (- 38,9) un ēdināšanā (- 10,0) zemie konfidences rādītāji lielā mērā skaidrojami ar sezonalitāti. Taču ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē noskaņojums oktobrī ir būtiski sliktāks (- 13,6) nekā ierasti šajā gada laikā. Noskaņojums strauji pasliktinājies arī nelielajā veterināro pakalpojumu nozarē, kur konfidences rādītājs samazinājies līdz - 11,1.

Būvniecībā augstākais konfidences rādītājs pēdējo 6,5 gadu laikā

Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem oktobrī bija - 4,0. Salīdzinot ar septembri, tas pieaudzis par 2,8 procentpunktiem un sasniedzis augstāko līmeni kopš 2019. gada maija.

Būvniecībā raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās rudenī, zemākās vērtības sasniedzot novembrī un decembrī. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji samazinājušies un ir negatīvi visās trīs būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecībā (- 11,9), specializētajos būvdarbos (- 15,0), bet inženierbūvniecībā (- 11,2). Konfidences rādītāja samazināšanos ietekmē uzņēmēju negatīvās prognozes par gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos mēnešos. Taču konjunktūras rādītājs par pasūtījumu līmeni būvdarbu veikšanai, kas ir otra būvniecības konfidences rādītāju veidojošā komponente, oktobrī, lai arī negatīvs, tomēr salīdzinājumā ar septembri ir uzlabojies par 0,2 procentpunktiem, turpinot augšupejošo tendenci kopš šī gada maija.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojums stabilizējies

Oktobrī konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 4,2. Salīdzinot ar septembri, tas samazinājies par 0,8 procentpunktiem. Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, septiņās nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 14 – pasliktinājies, bet divās nav mainījies.

Oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums uzlabojās šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā (par 6,2 procentpunktiem), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 0,7 procentpunktiem) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,1 procentpunktu). Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,5 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 2,2 procentpunktiem). Kopš jūlija iezīmējas arī konfidences rādītāju samazināšanās tendence gan pārtikas produktu, gan dzērienu ražošanā (samazinājums, salīdzinot ar septembri, attiecīgi par 2,3 un 5,1 procentpunktu). Metālu ražošanā, kur kopš šī gada janvāra uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, iezīmējot to kā apstrādes rūpniecības nozari, ar visilgāko pozitīvo uzņēmējdarbības vides vērtējumu (10 secīgi mēneši), oktobrī noskaņojums ir strauji pasliktinājies par 12,4 procentpunktiem, samazinoties līdz negatīvam rādītājam - 6,2. Tādējādi par visilgstošāk optimistiskāko apakšnozari oktobrī kļuva citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana.

Nepietiekams pieprasījums visvairāk ierobežo saimniecisko darbību apstrādes rūpniecībā

Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri oktobrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (38,7 %), bet vismazākais – mazumtirdzniecībā (26,0 %). Rūpniecībā šādu uzņēmumu īpatsvars oktobrī bija 28,9 %, būvniecībā – 30,2 %. Gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā, kā arī pakalpojumu sektorā būtiskākais ierobežojošai faktors oktobrī bija nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 42.0, %, 24,4 % un 32,0 %), bet visās trīs saimnieciskās darbības jomās šī ierobežojošā faktora nozīmīgums, salīdzinot ar jūliju, ir samazinājies. Mazumtirdzniecībā nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru norādīja 36,0 % uzņēmēju, kas ir par 6,0 procentpunktiem vairāk nekā jūlijā, taču tirgotājiem nozīmīgāka ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, ko oktobrī atzīmējuši 49,5% mazumtirgotāju.

CSP infografika

Metodoloģiskā informācija:

[1] Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

[2] Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI