“Mēdz teikt, ka nekustamā īpašuma iegāde un nekustamā īpašuma atsavināšana ir vieni no patīkamākajiem un svarīgākajiem notikumiem cilvēka dzīvē, tāpat kā laulības slēgšana un šķiršana. Šajā procesā nepieciešams kritiski attiekties pret ieguvumiem, pirms tie nav pārvērtušies par laika un finanšu zaudējumiem. Visus iespējamos riskus apzināties ir grūti, tomēr ir vadlīnijas, kuras ievērojot, var tos samazināt. Piesaistot attiecīgu profesionāli, kas var situāciju izvērtēt no malas un snieg rekomendācijas, nekustamā īpašuma darījums būs daudz drošāks. Turklāt jāapzinās, ka darījumos ir ieinteresēti ne tikai tā tiešie dalībnieki, bet arī trešās personas, attiecības ar kuriem sākās tad, kad šķiet, ka darījums ir veiksmīgi noslēdzies,” komentēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Egīls Radziņš.
Negaidītas papildu izmaksas
Zemes īpašnieka noteikta nesamērīga nomas maksa, nav nodrošināta pieeja īpašumam vai komunikācijām, atklātas nesaskaņotas pārbūves, “viltus” īrnieks – tās ir tikai dažas no problēmām, kas var sagaidīt jauno īpašnieku. Iegādājoties dzīvokli, svarīgi saprast, kam pieder zeme zem mājas un vai tas nevar radīt negaidītas papildu izmaksas. Tāpat, ja ceļš, pa kuru piebrauc pie īpašuma, šķērso cita īpašnieka teritoriju, ir risks, ka īpašnieks neļauj to izmantot. Šajā gadījumā jātērē laiks un jādibina servitūts, vai jāizmanto cits, iespējams, neērtāks ceļš. Iegādājoties īpašumu, it īpaši jaunajos projektos, būtiski pieaicināt būvniecības ekspertu, kas var novērtēt tā tehnisko stāvokli, ko nekad nevarēs izdarīt pircējs vai jurists.
“Lai gan izklausās neticami, tomēr ir situācijas, kad jaunais īpašnieks dodas uz savu dzīvokli, bet atklājas, ka priekšā sagaida īrnieks ar saistošu īres līgumu. Pieprasot līdzvērtīgu dzīvesvietu vai arī samaksu par līguma laušanu, var nonākt strupceļā, un, lai tiktu pie sava īpašuma, vēl jāiegulda lieli papildu līdzekļi. Tādēļ svarīgi, pērkot īpašumu, pārdevējam paprasīt apliecinājumu, ka šādi īres līgumi nepastāv,” par iespējamiem riskiem brīdina zvērināta advokāte Vija Ritenberga.
Netiec pie izsapņotā īpašuma
Pērkot zemi, kur plānots būvēt sapņu māju, svarīgi ņemt vērā teritoriālo plānojumu – vai šajā vietā drīkst to darīt. Citādi iespējams, ka iegādāts mežs, lai tur veiktu apbūvi, bet tā ir atzīmēta kā vieta, kuru nedrīkst apbūvēt. Līdzīga situācija var izvērsties, ja nepārbauda, vai īpašumam cauri neiet, piemēram, zemesgrāmatā reģistrēti kabeļi, kas nozīmē – nekādu būvniecību uz tiem nevarēs veikt. Tāpat, vienojoties par īpašuma iegādi, jānoskaidro, vai kādam nav pirmpirkuma tiesības uz īpašumu, kuras tas var izmantot.
Īpašums ir, bet prieka nav
Kad šķiet, ka grūtākais ir garām, un uzsākta dzīve jaunajā īpašumā, ir problēmas, kas var pārsteigt nesagatavotu. Piemēram, jaunajai mājai, kas tikko uzbūvēta un ir ar lielisku skatu, blakus negaidīti sāk celt loģistikas centru. Ir svarīgi pirms īpašuma iegādes noskaidrot teritoriālo plānojumu, un kāds ir teritorijas lietošanas mērķis. Ja tur ir ieplānota rūpnieciskā apbūve, tad ātrāk vai vēlāk šāda situācija radīsies. Savukārt iegādājoties dzīvokli, noteikti iepriekš jānoskaidro, kā notiek īpašuma apsaimniekošana. Gan par kādu apsaimniekošanas maksu pārējie ir vienojušies, lai rēķinātos ar ikmēneša izmaksām, gan – kādi nosacījumi ir apsaimniekošanas līgumā. Ir situācijas, kad nosacījumos noteikts, piemēram – mājā nedrīkst uzturēties dzīvnieki, vai nedrīkst atskaņot mūziku jau pēc 20.00, nevis likumā noteiktā laikā.
Pirkuma nauda un īpašuma atslēgas – nekad vienās rokās
Kad iegūta pārliecība, ka noskatītais īpašums nerada iepriekšminētos riskus, un abas puses ir gatavas noslēgt darījumu, šķiet, grūtākais ir aiz muguras. Bet arī šajā solī pastāv būtisks risks – vai nu netikt pie samaksas par īpašumu, vai – samaksāt un netikt pie paša īpašuma. Drošākais veids finanšu saistību nokārtošanai, ir darījumu kārtot caur darījuma kontu. Tas nozīmē, ka vispirms tiek noslēgts pirkuma līgums, tad pircējs ieskaita naudu darījuma kontā. Un tikai tad, kad īpašums ir pārrakstīts uz pircēja vārda, banka pārskaita naudu no darījuma konta pārdevējam. Līdz ar to, abas iesaistītās puses var būt drošas, ka šajā procesā nevar tikt apkrāptas.
Rīcību ierobežo kopīpašums
Kopīpašums nozīmē, ka ir iegādāts nevis atsevišķs īpašums, bet domājamās daļas un šajā gadījumā vienam nekustamajam īpašumam ir divi vai vairāki īpašnieki. Tātad, sadalīts ir nevis pats nekustamais īpašums, bet īpašuma tiesības uz to. Šāds modelis ierobežo rīcību, jo rīkoties ar kopīpašumā esošo nekustamo īpašumu var tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Tāpat, jārēķinās, ka var būt grūtības saņemt kredītus bankā, ieķīlājot nekustamā īpašuma domājamās daļas, kopīpašumam nepieciešamie izdevumi jāsedz visiem. Savukārt sadzīvē jārēķinās, ka, ja tiek pārkāpti pašvaldības saistošie noteikumi, pie atbildības tiks saukti visi kopīpašnieki. Realitāte pierāda, ka arī strīdi par kopīgā īpašumā esošā nekustamā īpašuma lietošanas kārtību, piemēram, kāpņutelpu, ir neizbēgami.
Lai sevi pasargātu, noteikti vajadzētu izvairīties veikt mutiskas vienošanās. Lai iegūtu lielāku drošību, ka pārējie īpašnieki nemēģinās ar viltu sagādāt neizturamus apstākļus kopīpašumā, labākais risinājums ir juridiski precīzi uzrakstīts īpašuma tiesību lietošanas līgums, kas nosaka kopīpašnieku savstarpējās attiecības.
Advokatūras dienu norise no 11.–15. martam
“Advokatūras dienas notiek desmito gadu, un šo gadu laikā iedzīvotāju interese ir augusi. Iepriecina, ka arī advokāti labprāt sniedz šīs bezmaksas konsultācijas, un pēdējos gados konsultāciju sniedzēju skaits ir virs simts. Ar bezmaksas konsultāciju palīdzību ir iespējams iedrošināt cilvēkus spert pirmo soli tiem sasāpējušu jautājumu risināšanā, un šogad īpašu uzsveru esam likuši uz nekustamā īpašuma jautājumiem, kas var ļaut izvairīties no nepatīkamām situācijām jau laikus, ņemot vērā advokātu sniegtos ieteikumus, kam jāpievērš uzmanība,” norādīja zvērināts advokāts Dāvis Volksons.
Visvairāk advokātu šajā nedēļā būs Rīgā, kā arī bezmaksas konsultācijas tiks nodrošinātas reģionos, piemēram, Liepājā, Daugavpilī, Balvos, Valmierā, Tukumā, Bauskā un citviet. Lai palīdzētu atrast advokātu sev tuvākajā vietā, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas mājaslapā izveidota konsultāciju meklēšanas funkcija. Mājaslapā www.advokatura.lv iedzīvotāji aicināti ielūkoties atkārtoti, ņemot vērā, ka arī advokāti konsultāciju sniegšanai vēl turpina pieteikties un aktuālais advokātu saraksts tiek pastāvīgi atjaunots.
Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai?
- Mājaslapas www.advokatura.lv sadaļā “Advokatūras dienas 2019” (http://www.advokatura.lv/lv/advokaturas-dienas) ir pieejams saraksts ar to advokātu kontaktinformāciju, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas.
- Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu.
- Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties laikus. Gadījumā, ja nav iespējas ierasties, lūgums atteikt konsultācijas rezervāciju, lai šo iespēju varētu izmantot citi.
- Tehnisku jautājumu gadījumā Advokatūras dienu laikā no plkst. 09.00 līdz 18.00 ir pieejams informatīvais tālrunis 28980043 (lūgums ņemt vērā, ka ar šī tālruņa starpniecību advokātu konsultācijas netiek sniegtas, bet tiek nodrošināts informatīvs atbalsts un fiksēti ziņojumi, ja kādā reģionā bezmaksas konsultāciju iespējas vairs nav pieejamas).
Advokatūras dienas Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija 2010. gadā iedibināja ar mērķi popularizēt zvērināta advokāta profesijas misiju – darboties sabiedrības interesēs, sniedzot tai praktisku palīdzību pēc labākās sirdsapziņas likumiem.
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu advokātu profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus advokātus. Tā ir viena no senākajām profesionālajām organizācijām Latvijā. Kolēģija šogad atzīmē 98. darbības gadu kopš brīža, kad 1921. gada 19. martā pirmo reizi tika sasaukta zvērinātu advokātu kopsapulce, kurā ievēlēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un tās priekšsēdētāju Gustavu Zemgalu – vēlāko valsts prezidentu. Arī prezidenti Jānis Čakste un Alberts Kviesis ir bijuši zvērināti advokāti. Advokatūra ir tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sastāvdaļa.
