Izmantojot piedāvātās neformālās izglītības iespējas, bezdarbnieki un darba meklētāji visbiežāk apguva svešvalodas, valsts valodu, attīstīja datorprasmes, daudzi ieguva darba tirgū pieprasīto „C” kategorijas auto vadītāja vai traktortehnikas vadītāja kvalifikāciju. Profesionālajā apmācībā visvairāk bezdarbnieku apguva tādas izglītības programmas kā Lietvedis, Projektu vadība, Lokmetinātājs (dažādas kvalifikācijas), Klientu apkalpošanas operators, Mazā biznesa organizēšana, Sociālā aprūpe, Elektrokāra vadīšana, pieprasīto programmu vidū bija Apdares darbu strādnieks, Loģistikas darbinieks, Mazumtirdzniecības komercdarbinieks, Elektrotehniķis, Elektromontieris.
NVA direktore Evita Simsone uzsver, ka bez digitālām prasmēm nākotnes darba tirgū iztikt nebūs iespējams, jau šobrīd vairumam profesiju datorprasmes ir nepieciešamas.„Ražošana arī Latvijā kļūst aizvien automatizētāka un digitālāka. Izvērtējot darba devēju prasības dažādām profesijām, reģistrējot vakances NVA, ir novērojams, ka pieprasījums darba tirgū pēc digitālajām prasmēm ienāk aizvien straujāk arī vienkāršajās profesijās, tāpēc svarīgi, lai bezdarbniekiem un darba meklētājiem būtu iespēja apgūt un attīstīt digitālās prasmes,” – norāda NVA direktore.
Neformālās izglītības ietvaros NVA piedāvā daudzas un dažādas digitālās izglītības programmas, gan datorzinības ar vai bez priekšzināšanām, gan Darbs ar biroja programmatūras pakotni OpenOffice, gan specializētās programmas, tostarp AutoCAD, Corel Draw Graphics, Web risinājumu izstrāde, Personālo datoru operētājsistēmu un lietojumprogrammu instalēšana, konfigurēšana un uzturēšana, Datorprasmes grāmatvedībā un citas. 2018.gadā neformālās izglītības digitālo prasmju programmu apguvē bija iesaistīti 3858 NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji.
Kā notiek mācību jomu, profesiju un izglītības programmu izvēle?
Mācību jomas, izglītības programmas, profesijas, sociālās un profesionālās pamatprasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu jomas ne retāk kā reizi gadā nosaka Labklājības ministrijas izveidota komisija, ņemot vērā aktuālo situāciju un pieprasījumu darba tirgū. Komisijas sastāvā iekļauti Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, NVA, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvji un eksperti.
Izglītības iestādi bezdarbnieks izvēlas pats
Mācības tiek organizētas pēc kuponu metodes, ņemot vērā bezdarbnieka iepriekš iegūtās prasmes un izglītību. Bezdarbnieks vai darba meklētājs, kurš atbilst pasākuma mērķa grupas kritērijiem, saņem apmācību kuponu rindas kārtībā. Izglītības iestādi, kurā mācīties, bezdarbnieks vai darba meklētājs izvēlas pats, izmantojot NVA piedāvāto izglītības iestāžu sarakstu, vai patstāvīgi. Lai atvieglotu piemērotākās izglītības iestādes izvēli, NVA savā tīmekļvietnē ir izveidojusi elektronisko Izglītības iestāžu meklētāju. Savukārt CV un vakanču portālā ir izveidots Apmācību grupu atlases rīks, lai bezdarbnieki un darba meklētāji var operatīvi iegūt informāciju par izglītības iestāžu piedāvātajām apmācībām profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās.
Stipendija un mobilitātes atbalsts
Mācību laikā bezdarbniekam tiek maksāta stipendija - 5 eiro par vienu mācību dienu, kā arī ir iespēja saņemt finanšu atlīdzību līdz 150 eiro mēnesī reģionālās mobilitātes atbalstam - transporta, dzīvojamās telpas īres vai dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijai, ja mācību vieta atrodas attālāk no dzīves vietas. Ja bezdarbnieks bez attaisnojošiem iemesliem pārtrauc dalību apmācībā, viņam ir jāatlīdzina mācībām izlietotais finansējums un apmācību laikā saņemtā stipendija.
Kas var iesaistīties mācību pasākumos?
Dalībai profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvē var piedalīties tikai tie bezdarbnieki, kuriem nav iepriekš iegūta profesionālā kvalifikācija, kā arī iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pieprasīta darba tirgū, vai arī iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija neatbilst attiecīgajai profesijai mūsdienās noteiktajām prasībām. Tāpat profesionālajā apmācībā varēja iesaistīties tie bezdarbnieki, kuri zaudējuši profesionālās prasmes, jo nav strādājuši iegūtajā profesijā vismaz trīs gadus vai veselības stāvokļa dēļ nevarēja turpināt darbu iegūtajā profesijā. Savukārt piedalīties neformālās izglītības programmu apguvē varēja tie bezdarbnieki un darba meklētāji, kuru prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām vai šīs prasmes ir nepietiekamas, un tādēļ ir grūti atrast darbu.
Kādas izmaiņas mācību organizēšanā būs 2019.gadā?
2018.gada 28.decembrī stājās spēka MK noteikumu Nr.75 grozījumi, kas turpmākajā bezdarbnieku un darba meklētāju mācību organizēšanā ar kuponu metodi paredz būtiskas izmaiņas. Par 10% palielināta kupona vērtība. Īstenojot profesionālās izglītības programmas, izglītības iestāde apmaksās ar kvalifikācijas prakses organizēšanu saistītās izmaksas, turklāt vairs nebūs atļauts organizēt praksi pašā izglītības iestādē. Noteikti stingrāki nosacījumi bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistei mācību pasākumos. Savukārt, lai darba devējiem nodrošinātu lielākas iespējas piesaistīt uzņēmuma vajadzībām atbilstošus darbiniekus, ir vienkāršoti iesaistes nosacījumi bezdarbnieku mācībās pēc darba devēja pieprasījuma: mācībās var iesaistīt jebkuru bezdarbnieku vai darba meklētāju, izņemot tos, kuriem ir parādsaistības pret NVA. Atkārtoti iesaistīties vienas un tās pašas izglītības programmas apguvē nedrīkstēs.
Detalizētāka informācija par grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem": https://likumi.lv/doc.php?id=%20303986
