Atklājot sarunas, Ineta Ziemele uzvēra, ka kvalitatīva saruna tiesiskā demokrātiskā valstī ir ļoti svarīga. Viņa teica, ka Daugavas tēma šajā sarunā tika izvēlēta tāpēc, lai aktualizētu Daugavas lomu Latvijas valstiskuma attīstībā. Ineta Ziemele teica, ka būtiski ir saprast, kā Daugavai laika gaitā ir izdevies kļūt par Latvijas tautas vienojošu elementu – mugurkaulu Latvijas valstij.
Sarunās tika meklētas atbildes uz vairākiem jautājumiem. Vai Daugava ir tautas vienotības simbols literatūrā, filozofijā, vēsturē un mākslā? Vai varam teikt, ka Daugava ir valsts vienotības un turpinātības simbols vēsturiski un juridiski? Kā Daugava iedvesmoja latviešu tautu atmodai 20.gs beigās? Kāda mūsdienās ir Daugavas tiešā un simboliskā loma Latvijas attīstībā, un vai tā sniedz ierosmi kā Raiņa poēmā “Daugava” attīstībai uz augšu?
Sarunas dalībnieki katrs uz uzdotajiem jautājumiem sniedza skatījumu no savas perspektīvas. Proti, tiesību zinātnieks Egils Levits aplūkoja šos jautājumus no tiesību skatpunkta, socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Gallano socioloģiskā un filozofiskā skatpunkta, vēsturniece Barba Ekmane sniedz skatījumu no vēstures skatpunkta, savukārt režisors Reinis Suhanovs izteica savas domas no mākslas skatpunkta.
Sarunas izskaņā klātesošie uzklausīja arī publicista, sabiedriskā darbinieka Daiņa Īvāna priekšlasījumu par Daugavas atspoguļojumu glezniecībā dažādos Latvijas vēstures brīžos. Pasākuma kopējo noskaņu papildināja arī LNB korē izstādītā pētnieka, gleznu kolekcionāra Aleksandra Mirļina personīgajā kolekcijā esošo gleznu izstāde par Daugavas tematiku. Dainim Īvānam un Aleksandram Mirļinam Daugavas tēma ir īpaši tuva, to apliecina arī 2017. gadā Latvijas vēstures muzejā atvērtā viņu kopīgi veidotā izstāde “Daugavai būt”.
Šāds sarunu koncepts izvēlēts, lai parādītu ciešo Latvijas kultūras mantojuma darbu sasaisti ar valsti un tiesībām, kā arī, lai ar valsts pamatvērtībām saistītu jautājumu apspriešanā tuvinātu arvien plašākas un dažādākas viedokļu līderu grupas.
