Saskaņā ar jaunāko ārvalstu investīciju vides indeksu, Latvijas investīciju vides pievilcība 2018. gadā ir saglabājusies nemainīgi viduvēja salīdzinājumā ar situāciju pirms gada – 2.5 punkti no 5.1Arī investoru novērtējums politikas veidotāju centieniem uzlabot investīciju klimatu Latvijā pagājušajā gadā ir novērtēts tādā pašā līmenī kā 2017. gada pētījumā: ar gandrīz “vidēji” jeb 2.9.2
Lai gan līdzīgs skaits investoru kā pērn atbildējuši, ka arī šogad turpinās investēt Latvijā (22 no intervētajiem 40 investoriem atbildēja, ka plāno palielināt investīcijas Latvijā, bet 14 atbildēja noraidoši un 4 norādīja, ka “tas ir atkarīgs no apstākļiem” vai arī, ka nav vēl izlēmuši), bažas raisa fakts, ka 2018. gada 9 mēnešos uz pusi samazinājies tiešo ārvalstu investīciju apjoms Latvijā (saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem - 365 miljoni eiro 2018. gada 9 mēnešos).
(2017. gada pētījumā apstiprinoši par investīciju turpināšanu atbildēja 24 no intervētajiem 42 investoriem, noraidoši – 10, ka tas atkarīgs no apstākļiem vai vēl nav izlēmuši -7).
Galvenie pētījumā identificētie izaicinājumi, kas kavē investīciju vides attīstību, ir sekojoši:
- Akūtās problēmas: korupcija publiskajā sektorā; darbaspēka kvalitāte un nepieejamība; valsts pārvaldes efektivitāte.
- Hroniskās problēmas: nenoteiktība; ēnu ekonomika; izglītības sistēma.
- Apārstētās problēmas: demogrāfija un veselības aprūpes sistēma; nodokļu reforma; uzņēmēju neētiska un nelikumīga uzvedība, negodīga konkurence.
- Jaunas negatīvās tendences: situācija finanšu sektorā, tās izraisītās sekas un valsts reputācijas problēmas; Rīgas loma valsts attīstībā- nepietiekama spēja konkurēt ar citām pilsētām reģionā.
Pētījumā, ko jau ceturto gadu veic Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku, piedalījās 40 lielo uzņēmumu vadītāji, kuri nodrošina 9% no Latvijas valsts nodokļu ieņēmumiem un nodarbina 4% no strādājošajiem. Kopumā to uzņēmumu skaits, kuros ārvalstu kapitāls veido vismaz 50% un kuru apgrozījums pārsniedz 145 tūkstošus eiro, veido vienu piekto daļu no visiem Latvijas uzņēmumiem, un tie nomaksā 48% no visiem nodokļiem valstī, kā arī nodarbina 27% strādājošo.
Jūlija Sundberga, FICIL valdes priekšsēdētāja: “Latvijā strādājošie ārzemju investori šobrīd jūtas salīdzinoši komfortabli, pateicoties ekonomikas augšupejai, taču tādas gadiem neatrisinātas problēmas, kā demogrāfijas lejupslīde, darbaspēka nepieejamība, izglītības kvalitāte, korupcija, ēnu ekonomika, un citas, rada riskus, ka Latvijā neienāks jaunas investīcijas, un ar laiku var aizplūst arī daļa no esošajām. Tam signāls ir arī Latvijā piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmēra samazinājums uz pusi 2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar šādu pašu periodu pērn. Tāpēc mēs ceram, ka šis ziņojums noderēs Latvijas politikas veidotājiem kā avots kvalitatīvu politikas lēmumu pieņemšanai, tādējādi uzlabojot Latvijas uzņēmējdarbības vides vispārējo konkurētspēju.”
Arnis Sauka, SSE Riga profesors: “Pēdējos četrus gadus analizējot investoru atbildes un redzot šos datus dinamikā, jāsecina, ka dažas problēmas ir nedaudz apārstētas un tik ļoti vairs nesāp, atsevišķas problēmas kļuvušas hroniskas un visi ar tām puslīdz iemācījušies sadzīvot, kamēr dažas nupat jau ir kļuvušas akūtas, un nekā nedarīšana var dārgi maksāt ne tikai uzņēmējiem, bet valsts ekonomikai kopumā.”
Lai gan investori norāda, ka gada laikā situācija nedaudz uzlabojusies attiecībā uz nodokļu sistēmu, demogrāfiju un veselības aprūpes sistēmu, un progress šajās jomās ir sasniegts vismaz “daļēji”, tomēr daudz kritiskāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir kļuvusi situācija ar darbaspēka pieejamību. Lielākā daļa intervēto ārvalstu investoru nav apmierināti arī ar tādu faktoru kā nenoteiktība, kas nav mazinājusies, savukārt, investoru viedoklis par tiesu sistēmu un uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāti joprojām ir neapmierinošs, tomēr 2018. gada progress novērtēts nedaudz labāk, nekā 2017. gadā.
Ieteikumi galveno problēmu risināšanai
Pētījumā investori sniedza arī vairākus ieteikumus, kā risināt akūtākās problēmas. Daži no ieteikumiem darbaspēka pieejamības jomā ietver reģionālās mobilitātes veicināšanu un mājokļu attīstību, labāku transporta sistēmu vietējā mērogā, kā arī reģionālo centru stiprināšanu. Investori uzskata, ka ir jāatver robežas gan kvalificētam, gan mazkvalificētam darbaspēkam, kā arī uzsver, ka izglītības jomā ir novērojama segmentācija un nevienlīdzība, kas ir bīstama un slikta tik mazai valstij. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku, investori vērš uzmanību, ka korupcija netiek pietiekami sodīta - ka Latvijā “…būt godīgam nav izdevīgi”. Investori norāda, ka attiecībā uz ēnu ekonomiku, Latvijas politikas veidotāji nav uz pareizā ceļa, lai tuvākajā laikā atrisinātu ēnu ekonomikas problēmas, šo jautājumu lielā mērā saistot gan ar korupciju valsts un pašvaldību līmenī, gan arī ar nelegālās naudas izplatību. Investori arī uzsver, ka ēnu ekonomikas mazināšana nav iespējama bez ciešas sadarbības dažādu ministriju līmenī.
Vislabākie un visliktākie politikas veidotāju lēmumi iepriekšējo 5 gadu laikā
Šogad investori tika aicināti nosaukt arī pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.
Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli “vislabākie lēmumi” vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu. Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama “kaut kāda kustība”, nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās. Kā pozitīvi tiek vērtēti lēmumi, kas saistīti ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās un pievienošanos eiro zonai; politikas iniciatīvām izglītības sistēmas uzlabošanai; digitalizāciju; iesaistīšanos lielos infrastruktūras projektos, piemēram, Rail Baltica.
“Vissliktākais lēmums” vai politikas iniciatīva, ko ārvalstu investori visbiežāk uzsvēra, ir lēmumi, kas noveduši pie pašreizējās situāciju finanšu nozarē. Tāpat arī lēmumi, kas minēti starp “vislabākajiem”, tikpat lielā mērā tika uzsvērti arī kā “vissliktākie” - lēmumi attiecībā uz nodokļiem un nodokļu reformu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un ar ēnu ekonomiku saistītiem pasākumiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un korupcijas novēršanu. Citi negatīvākie lēmumi vai politikas iniciatīvas, atbilstoši ārvalstu investoru vērtējumam, ietver valdības [ne]spēju noteikt prioritātes un komunicēt; darbības, kas saistītas ar darbaspēka un demogrāfijas jautājumiem: migrācija, imigrācija, uzturēšanās atļaujas, kā arī ar vidi saistītais regulējums, tostarp atkritumu apsaimniekošana. Investori nav apmierināti arī ar dažādām darbībām un politikas iniciatīvām, kas saistītas ar būvniecības nozari, reģionālās reformas trūkumu, taksometru nozares regulējumu, kā arī lēmumiem, kuru mērķis ir uzlabot investīciju klimatu un veselības aprūpes sistēmu; lēmumiem par kases aparātiem.
Prezentējot plašākai publikai pētījuma “FICIL Ārvalstu investīciju vides indekss 2018”, notika arī investoru un 13. Saeimā ievēlēto partiju līderu diskusija: “Kā jāmainās investīciju klimatam Latvijā?”, ko vadīja žurnālists Jānis Domburs.
FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesoru Arni Sauku. Galvenais indeksa mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā.
Pētījumu atbalstīja Lielbritānijas vēstniecība Latvijā un ASV vēstniecība Latvijā.
FICIL šogad atzīmē 20 gadus kopš dibināšanas, un padomes mērķis ir panākt, ka Latvija kļūst par investīcijām un biznesam pievilcīgāko valsti Baltijas jūras reģionā.
1 Skalā no 1 līdz 5, kur “1” - nav vispār nekādu uzlabojumu, “3” - daži pozitīvi uzlabojumi un “5” - investīciju klimats ir ievērojami uzlabojies.
2 Skalā no 1-5, kur “1” un “2” ir slikti un “5” ir izcili.
