Lai gan 85 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma un tā joprojām ir viena no trim galvenajām sabiedrības bažām, diskusijas par pārejas tempu, atbilstības pasākumiem un finansējuma sadali joprojām ir īpaši aktīvas.1 Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) ieskatā pašreizējās diskusijās pietrūkst vairāku būtisku labas pārvaldības elementu:
- Valsts tiesību aktu un valdības politikas paredzamība un konsekvence, jo pēkšņas politiskā kursa izmaiņas rada nestabilitāti, kavē iespēju izstrādāt vidēja un ilgtermiņa investīciju plānus un var novest pie investīciju zaudējuma;
- Rūpīga īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa risku un ietekmes izvērtēšana, izstrādājot vai pielāgojot stratēģiju;
- Valdības spēja pabeigt jau uzsāktās reformas un nodrošināt to veiksmīgu īstenošanu;
- Efektīva komunikācija starp valdību un iesaistītajām pusēm, ja tiek apsvērta politikas korekcija.
“Pāreja uz aprites un zaļāku ekonomiku ir neizbēgama. FICIL nerada šaubas par šīs pārejas nepieciešamību — mēs uzdodam jautājumus par tās tempu un īstenošanas pieeju. Nav šaubu, ka tai jābūt taisnīgai, pakāpeniskai, tehniski un finansiāli pamatotai. Šai pārejai jāvirza mūs uz jauna tipa ekonomiku, kas nodrošina valsts labklājību un ilgtspēju.”, – Dace Cīrule, FICIL Enerģētikas un ilgtspējas darba grupas vadītāja, zvērinātu advokātu biroja LarkLaw partnere.
Pašreizējās politiskās diskusijas par zaļās pārejas apjomu un tempu kontekstā ir būtiski pārskatīt reālo paveicamo darbu sarakstu enerģētikas, vides aizsardzības, dabas resursu apsaimniekošanas, CO₂ uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas jomā, lai atjaunotu ārvalstu un vietējo investoru uzticību un nodrošinātu stabilitāti.
Dabas resursi un aprites ekonomika
FICIL atkārtoti uzsver, ka dabas resursi ir likumīga un neatņemama valsts resursu sastāvdaļa. Tie nedrīkst tikt izšķērdēti vai izmantoti neefektīvi, un ēnu ekonomika šajā sektorā ir jāapkaro. Ēnu ekonomika šajā jomā būtiski grauj gan vides, gan fiskālos rezultātus, tāpēc tā ir jārisina sistemātiski — ar efektīvas uzraudzības un politikas reformas palīdzību. FICIL novērtē Klimata un enerģētikas ministrijas ieguldījumu datu ieguvē un analīzē par Latvijā praktiski izmantojamo dabas resursu krājumiem. Rezultāti apliecina, ka tehniski iegūstamie resursi ir būtiski mazāki nekā iepriekš pieņemts un publiski izplatīts, kas uzsver politiskas rīcības steidzamību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ilgtspējīga un atbildīga dabas resursu apsaimniekošana kļūst par izšķirošu priekšnoteikumu. Pirmkārt, tas ietver ne vien resursu licencēšanu, ieguvi un izmantošanu, bet arī šo teritoriju saglabāšanu un rekultivāciju pēc ieguves pabeigšanas. Otrkārt, ir būtiski pakāpeniski pāriet uz ceļu, kas paredz saprātīgu jaunu izejmateriālu vai būvmateriālu izmantošanas ierobežošanu vai izvairīšanos no tās. Latvijai jāsāk strukturēta pāreja uz mazāku atkarību no primārajiem izejmateriāliem, īpaši būvniecības nozarē. Aprites ekonomikas principu integrēšana publiskajā iepirkumā, nodokļu politikā un finanšu instrumentos ir efektīvs un praksē pārbaudīts risinājums šīs politikas īstenošanai. Lai šādu pāreju nodrošinātu, privātajam sektoram ir nepieciešama skaidrība un stabilitāte īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa publiskā sektora prasībās un sagaidāmajās rīcībās vismaz šajos trīs aspektos.
Latvijas Enerģētikas stratēģijai 2050 ir nepieciešama praktiska īstenošana. Lai piesaistītu stratēģiskas investīcijas tādās enerģētikas nozarēs kā vēja, saules un uzglabāšanas jaudu attīstība, ir jānodrošina caurskatāma un stabila tiesiskā vide. Tas ietver arī vides ietekmes novērtējuma procedūras reorganizācijas pabeigšanu. Rūpniecības dekarbonizācijai nepieciešama mērķtiecīga rīcība. Atlikušā siltuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu potenciāla izmantošana ēkās, lietusūdeņu resursu efektīva izmantošana, kā arī energoefektīvas tehnoloģijas un ēkas var būtiski uzlabot centralizētās siltumapgādes un būvniecības sektorus. Nozarēm pakāpeniski jāpāriet prom no pārmērīgas izsīkstošu vai deficītu resursu izmantošanas. Vidējā un ilgtermiņā būvniecības un izejmateriālu apritībai ir jākļūst par ikdienas praksi gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Enerģētikas sektors
Ņemot vērā, ka šogad ir pieņemta Latvijas Enerģētikas stratēģija 2050, Klimata un enerģētikas ministrijai ir jāuzņemas līderība un jānodrošina tās praktiska īstenošana. Tā kā vēja un saules enerģija ir identificētas kā divas no četrām vadošajām enerģijas ražošanas nozarēm Latvijā, normatīvie un regulatīvie šķēršļi ir jānovērš, lai nodrošinātu šo projektu veiksmīgu ieviešanu līdz 2030. gadam. Tas pats attiecas arī uz enerģijas uzglabāšanas jaudu attīstību.
Tāpat ir jāpieņem grozījumi Vides ietekmes novērtējuma likumā. Šīs jau sen gaidītās reformas īstenošana samazinātu projekta attīstītājiem nepieciešamo laiku, birokrātisko slogu un atsevišķus riskus. Teritoriālās plānošanas procesā pašvaldībām jau sākotnēji būtu jāiezīmē teritorijas, kurās ir pieļaujamas noteikta veida vai formas industriālās darbības. Brīdī, kad attīstītājs uzsāk vides ietekmes novērtējuma procedūru, pašvaldībai jau pašā sākumā būtu jāapstiprina, ka plānotā darbība atbilst teritoriālajam plānojumam. Tādējādi kompetentā iestāde, izvērtējot galīgo vides ietekmes novērtējumu, varētu pieņemt lēmumu par nepieciešamajiem pasākumiem un mazināšanas aktivitātēm, izslēdzot politiski motivētu pašvaldības lēmumu iespējamību procesa vēlākajā posmā. Procedūra, kādā tiek informēti ietekmēto īpašumu īpašnieki un sabiedrība, kā arī sākotnējās diskusijas organizēšana procesa sākumposmā, būtiski samazinātu laiku un birokrātiju, kas saistīta ar sabiedrības informēšanu. FICIL stingri uzsver, ka pēc vairākām reorganizācijām un institūciju apvienošanām būtiski jāstiprina Valsts vides dienesta kapacitāte, tostarp nodrošinot modernizētu standartizāciju un mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu.
Lai veicinātu un nekavētu siltumapgādes tīklu elektrifikāciju, ir būtiski nodrošināt, ka labi iecerētais regulējums tiek īstenots praksē. Piemēram, ir jānodrošina, ka tīkla operatora tarifu aprēķina metodika ir pietiekami elastīga, lai ļautu jaunām, efektīvām tehnoloģijām pieslēgties tīklam bez jaudas maksājumiem tajos gadījumos, kad jauda netiek izmantota vismaz 80 % no laika – piemēram, izmantojot elektrokatlus siltumapgādei. Pastāv vairāki līdzīgi gadījumi, kad ik gadu ir nepieciešams papildu pieslēgums vai neliels elektrokatls, taču pieslēguma maksa šādām iekārtām var sasniegt vairākus simtus tūkstošu eiro, būtiski ietekmējot biznesa aprēķinus un apdraudot projektu dzīvotspēju.
CO₂ uztveršana, transportēšana un uzglabāšana ir jāveicina. Nozaru dekarbonizācija ir priekšnoteikums, lai tās saglabātu pilnvērtīgu līdzdalību ES un plašākos starptautiskajos tirgos. Tādēļ visiem ar CO₂ saistītajiem jautājumiem — tostarp CO₂ pazemes uzglabāšanai un dekarbonizācijas pasākumiem — ir jāvirzās uz priekšu savlaicīgi, nodrošinot atbilstošu regulatīvo ietvaru, valsts atbalstu un netraucētu privātā kapitāla plūsmu.
Normatīvie akti, noteikumi un standarti, kas attiecas uz atlikušā siltuma izmantošanu, dzesēšanu, ēku ventilāciju, lietusūdeņu izmantošanu, kā arī tehnoloģiju un ēku energoefektivitāti, ir būtiski jāatjaunina. Nekustamā īpašuma un būvniecības sektori ir starp tiem, kas spēlē izšķirošu lomu mūsu dzīves, uzņēmējdarbības un infrastruktūras noturības stiprināšanā pret klimata pārmaiņu ietekmi.
Normatīvais un politikas ietvars
FICIL aicina ministrijas stiprināt paredzamību un caurskatāmību komunikācijā ar nozari. Tā kā uzņēmumi iegulda būtisku laiku un ekspertīzi normatīvo aktu izstrādē, ir būtiski, lai saskaņotais regulējuma teksts tiktu saglabāts arī pēc tā iesniegšanas Ministru kabinetā vai Saeimā. Pēdējā brīža grozījumi, kas nav bijuši daļa no dialoga ar nozari, rada nenoteiktību un grauj uzticību politikas veidošanas procesam.
FICIL vēlreiz aicina Latvijas valdību un Saeimu rūpīgi izvērtēt iespējamo ietekmi un riskus gadījumā, ja Ekonomiskās ilgtspējas likums un Transporta enerģijas likums netiks pieņemti līdz 2025. gada beigām.2 Ekonomiskās ilgtspējas likums nodrošina vairāku ES un nacionālo fondu ieviešanu. Šie fondi, tostarp Sociālais klimata fonds, var sniegt būtisku atbalstu sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, stimulēt infrastruktūras attīstību, veicināt pāreju uz ilgtspējīgāku enerģētikas sistēmu, kā arī stiprināt noturību pret klimata pārmaiņām. Savukārt Transporta enerģijas likums ir priekšnoteikums vietējās zaļās degvielas ražošanas attīstībai, kas samazinātu atkarību no importētajiem fosilajiem resursiem un veicinātu jaunu vietējo industriju un investīciju ienākšanu. Tādējādi uz spēles ir: piekļuve ES finansējumam, iespējamas ES sankcijas, kā arī dzīves dārdzības pieaugums ievērojami augstāku siltumenerģijas tarifu dēļ.
1 https://climate.ec.europa.eu/citizens-stakeholders/citizen-support-climate-action_en
2 https://www.ficil.lv/2025/10/08/latvia-at-risk-of-major-eu-penalties/
