Iedzīvotāji saskata lielāku ekonomisko ieguvumu vēja enerģijai jūrā
Atkrastes vēja enerģija var būt instruments, kas vienlaikus stiprina valsti un sniedz tiešus ieguvumus kopienām. Jau pieminētās aptaujas dati apliecina, ka iedzīvotāji redz potenciālu tieši jūras vēja attīstībai – ceturtā daļa jeb 25 % aptaujāto sniegtu priekšroku enerģijas ieguvei no atkrastes vēja parka, tikai 9 % izvēlētos sauszemes vēja parku enerģiju. Iespējams, par labu vēja parku izvietošanai jūrā kalpo arguments, ka tas būtu viens parks, nevis desmitiem, un ka uzstādītās turbīnas gandrīz nebūtu redzamas, kā tas ir sauszemes vēja parka gadījumā.
LIAA regulāri veiktās aptaujas apliecina – arvien vairāk iedzīvotāju saskata atkrastes vēja enerģijas potenciālu kā ilgtermiņa ieguvumu valstij. Šī tehnoloģija nodrošina stabilāku elektroenerģijas ražošanu visa gada garumā, augstāku efektivitāti un iespēju būtiski dažādot Latvijas enerģijas portfeli. Tas nozīmē drošāku energosistēmu un jaunas darbavietas reģionos.
Eiropas vēja asociācijas “WindEurope” dati liecina, ka atkrastes vēja nozare jau šobrīd nodrošina darbu aptuveni 100 000 cilvēku Eiropā, un viena jūras turbīna spēj nodrošināt elektroenerģiju līdz pat 16 000 mājsaimniecību1. Tas nav tikai vides jautājums – tā ir ekonomika.
Saprotami ieguvumi visiem
Ja nākotnē vēlamies “zaļāku” enerģiju un investīcijas mūsu tautsaimniecības attīstībai (attiecīgi – labāku dzīvi visiem), gan LIAA, gan citām institūcijām jāspēj izskaidrot, kādēļ mums kā valstij to vajag. Jo sabiedrības attieksmi (un potenciāli iesaisti) nosaka arī tas, kādus labumus no vēja enerģijas iegūs konkrētas iedzīvotāju grupas. Piemēram, dati parāda, ka 43 % atbalstītu atkrastes vēja parka projekta attīstīšanu Kurzemes piekrastē, ja ieguvums būtu visai sabiedrībai kopumā, 17 % – ja ieguvums būtu valsts līmenī, 16 % atbalstītu, ja tas būtu katram personīgi vai ģimenei, savukārt 6 % aptaujāto uzskata, ka ieguvējai jābūt pašvaldībai. Bet kādi ieguvumi – nauda makā, jauns piebraucamais ceļš, jauns bērnudārzs savā apkaimē vai mazāka elektrības cena?
Tātad – jo plašāks ieguvums sabiedrībai, jo lielāks atbalsts. Cilvēki vēlas ticēt, ka valsts enerģētikas politika nav vērsta tikai uz uzņēmumu vai institūciju interesēm, bet gan uz reālu ieguldījumu sabiedrības labklājībā. Vismaz tā gribētos cerēt.
Atjaunīgās enerģētikas plusi
Saprotams, ka ieguvumus no vēja enerģijas ieguves vēlas sajust ikviens, tāpat tiem jābūt valsts un pašvaldību līmenī, bet kādiem tieši un kādā veidā? Ieguvumi no topošā Latvijas un Igaunijas kopprojekta ELWIND var būt būtisks izrāviens reģionālajā attīstībā. Tas nozīmē modernizētas ostas, sakārtotu infrastruktūru un jaunu uzņēmumu ienākšanu reģionos.
Pieredze citviet Eiropā rāda, ka atkrastes vēja parki stimulē arī papildu investīcijas – ir potenciāls jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai dažādās jomās, piemēram, vēja turbīnu apkopē un uzraudzībā, kiberaizsardzībā, jaunu tehnoloģiju ūdeņraža produktu ražošanā un uzglabāšanā, kā arī transportēšanā, enerģijas uzglabāšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju, piemēram, bateriju risinājumu attīstībā. Pieaug interese par zaļās enerģijas izmantošanu mākslīgā intelekta (MI) un augstas veiktspējas datu centros. Šajā segmentā interese par Latviju ir no vairākiem starptautiskiem attīstītājiem, un zaļas, konkurētspējīgas elektroenerģijas pieejamība tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem lokācijas izvēles kritērijiem.
Kā konkrētu piemēru var minēt topošo ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF – Sustainable Aviation Fuel) rūpnīcu, kas būs lielākā Ziemeļeiropā. Atjaunīgā enerģija ir arī būtisks priekšnoteikums MI gigarūpnīcas izveidei Latvijā, par ko interesi izrādījis Somijas tehnoloģiju uzņēmums “Verde” sadarbībā ar starptautiskajiem investoriem. No atjaunīgās enerģētikas ieguves perspektīvas šobrīd LIAA portfelī notiek darbs ar septiņiem attīstītājiem, kuru ietvaros ir vairāk nekā 15 atjaunīgās enerģijas projekti dažādās attīstības pakāpēs un stadijās.
Šie projekti veido plašākas enerģētikas un rūpniecības ekosistēmas, kur enerģijas ražošana, uzkrāšana un gala patēriņš ir cieši savstarpēji saistīti. Šādu ekosistēmu attīstība sniedz būtisku sociālekonomisko pienesumu – tiek radītas augsti kvalificētas darba vietas un veicināta reģionālā attīstība, tiek vairoti valsts budžeta līdzekļi, kurus tālāk ieguldīt sabiedrības labklājībā – veselības aprūpē, izglītībā, aizsardzībā, vides un infrastruktūras sakārtošanā. Arī ražošanas un industriālie projekti arvien biežāk kā kritisku faktoru izvirza enerģijas izcelsmi, īpaši uzsverot zaļas, izsekojamas un ilgtermiņā konkurētspējīgas elektroenerģijas pieejamību.
Par šiem jautājumiem, par vēja enerģijas attīstību un tās lomu reģiona enerģētiskajā drošībā un konkurētspējā Baltijā vadošajā vēja enerģijas konferencē “WindWorks 2026” diskutēs nozares līderi, eksperti, politikas veidotāji un uzņēmēji (jau 9. aprīlī Rīgā). Šādas sarunas ir būtiskas, lai veidotu kopīgu izpratni par iespējām, izaicinājumiem un sabiedrības ieguvumiem no atjaunīgās enerģijas attīstības. Jo skaidrāk spēsim parādīt, kā vēja enerģija var stiprināt Latvijas ekonomiku, reģionus un cilvēku labklājību, jo pārliecinošāk spēsim izmantot šo iespēju Latvijas nākotnes labā. Atjaunīgo resursu īpatsvara palielināšana veicina arī valsts drošību – mūsdienu ģeopolitiskajā nestabilitātē, īpaši pēdējās nedēļās, enerģētiskā neatkarība un enerģijas avotu tuvums un pieejamība ir svarīgāki kā jebkad.
Ambīcijas būt līderiem
Noslēgumā gribu veicināt mūsu – kā sabiedrības – pašapziņu. Pieņemot izšķirīgus un mērķtiecīgus soļus, Latvija var būtiski veicināt atjaunīgo resursu lomu ekonomikā un līderību Baltijā. Eiropā atkrastes vēja enerģija ir viena no visstraujāk augošajām industrijām, un Baltijas jūra tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām vietām tās attīstībai. Latvija ir unikālā starta pozīcijā. Mūsu iespēja kļūt par Baltijas vēja enerģijas līderi nav tikai tehnisks projekts, bet arī jautājums par vērtībām. Izvēle par labu modernai, zaļai un ekonomiski spēcīgai valstij.
LIAA veiktās aptaujas signalizē, ka arī iedzīvotājiem ir ambīcijas un ka šis ceļš sabiedrībai ir pieņemams, ja vien tiek nodrošināts taisnīgs un saprotams ieguvumu sadalījums. Uz jautājumu, vai jūs būtu gandarīts, ja Latvija apsteigtu Lietuvu un Igauniju vēja enerģijas ražošanā, 42 % aptaujāto droši atbild “jā”. “Nē” saka 21 %, bet grūti paust savu viedokli ir 37 % respondentu.
Manuprāt, tas liecina par pieaugošu pašapziņu un vēlmi būt enerģētiski konkurētspējīgiem. Diemžēl ievērojamā “grūti pateikt” daļa, iespējams, norāda uz informācijas pārbagātību vai neskaidrību par to, ko tieši Latvijai dotu šāda līderība. Vai mēs kā valsts esam to skaidri noteikuši un komunicējuši? Mūsu ziņu telpā ir strīdi, diskusijas, iebildumi, mīti un kopumā negatīvs fons, kas neļauj saskatīt iespējas.
Vējš var būt ne tikai dabas spēks, bet arī Latvijas izaugsmes dzinējspēks. ELWIND ir daudz vairāk nekā tikai vēja turbīnas jūrā. Ja ieguvumi tiek skaidri definēti un sabiedrībai saprotami, atkrastes vēja projekti var kļūt par kopienu izaugsmes platformu.
1 Avots https://windeurope.org/news/offshore-wind-in-europe-in-peril/.
