Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai. Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.
“Viens no galvenajiem FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa mērķiem ir novērtēt investīciju klimata attīstības progresu Latvijā, un katru gadu tas kalpo kā temperatūras mērījums, lai novērtētu aktuālākās problēmas un panāktos risinājumus. Tā kā šis ir vēlēšanu gads, mūsu jaunākais pētījums ir kā ceļa karte nākamajiem valsts politikas veidotājiem, sniedzot ieteikumus, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai investīciju apjoms Latvijā palielinātos. Kā liecina jaunākais pētījums, investori atzinīgi vērtē finanšu sektora reformu, kā arī uzsākto augstākās izglītības reformu, kas ilgtermiņā, cerams, nesīs pozitīvus uzlabojumus. Tomēr uzņēmēji rūpīgi sekos līdzi, kā politiķiem izdosies risināt sarežģītas problēmas, kas saistītas ar darbaspēka pieejamību, energoresursu cenu kāpumu, ES Zaļā kursa ieviešanu u.c. jautājumus, kuru risināšana prasīs publiskā sektora ciešu sadarbību. Vai politiķi turpinās strādāt krīzes režīmā, meklējot īstermiņa risinājumus dažādām problēmām, vai tomēr spēs īstenot ilgtermiņa politiku?” komentē FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Nākamās Saeimas prioritātes – enerģētika, drošība, darbaspēka pieejamība
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, maija beigās uzņēmējiem tika uzdoti papildu jautājumi, lai noskaidrotu, kā esošā situācija ietekmējusi uzņēmēju plānus un redzējumu.
“Dati liecina, ka kopumā karadarbība Ukrainā nav būtiski ietekmējusi uzņēmēju plānus – ja, sākoties ģeopolitiskajam saspīlējumam, daļa uzņēmēju uz laiku apturēja vai samazināja investīcijas, tad šobrīd iepriekš uzstādītie plāni vairumā gadījumu tiek turpināti. Kā lielākos izaicinājumus Latvijas investīciju klimata kontekstā uzņēmēji šobrīd uzskata pieaugošo inflāciju, enerģētisko neatkarību, darbaspēka pieejamību un drošību. Savukārt kā nākamās Saeimas un valdības prioritātes šī brīža apstākļos investori norādījuši enerģētisko neatkarību, valsts drošību, darbaspēka pieejamības un prasmju uzlabošanu, kā arī publiskā sektora reorganizāciju,” saka FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa autors, profesors, Arnis Sauka.
Latvijas valdības pašreizējos centienus īstenot Eiropas Zaļā kursa stratēģiju investori novērtējuši ar 2,2, t.i. salīdzinoši zemu. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešami skaidrāki plāni un pārvaldība, plašāka ekspertu iesaistīšana, sabiedrības, kā arī publiskā un privātā sektora izglītošana, skaidru galveno darbības rādītāju noteikšana, kā arī uz datiem balstītu lēmumu pieņemšana.
Plāno investēt arī turpmāk
Aptauja liecina, ka divas trešdaļas (65%) aptaujāto uzņēmēju tuvākajos gados plāno palielināt investīciju apjomu, kas ir par 3% mazāk nekā iepriekšējā gadā, tomēr par 10% vairāk nekā 2018. gadā. Aptuveni piektā daļa (20%) investīcijas neplāno palielināt, bet 15% norāda, ka šis jautājums vēl nav izlemts un būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Uzdodot to pašu jautājumu aptaujātajiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, t.i. š.g. maijā, 83% no aptaujāto uzņēmēju atzina, ka uzņēmums negrasās mainīt investīciju plānus, bet 17% no aptaujāto uzņēmumu pārstāvjiem atbildēja, ka investīciju plāni tika apturēti vai samazināti. Līdzīgi Kkā pirms 4 gadiem, arī šobrīd tieši cilvēkresursu jautājums ir viens no svarīgākajiem uzņēmējiem, pieņemot lēmumu turpināt investēt Latvijā.
FICIL plašāku sabiedrību ar Ārvalstu investīciju vides indeksu 2021 iepazīstināja š.g. 13. jūnijā, pasākumā piedaloties pētījuma veicējiem, investoriem un dažādu politisko partiju pārstāvjiem, kuri diskutēja par pētījuma rezultātiem. Pasākumu vadīja žurnālists Jānis Domburs.
Pilns pētījuma teksts pieejam šeit.
Buklets par pētījumu pieejams šeit.
Par FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu
2015. gadā FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga) pirmo reizi izveidoja Ārvalstu investīciju vides indeksu, lai sniegtu padziļinātu izpēti par galvenajiem izaicinājumiem un sarežģījumiem ārvalstu investoriem Latvijā. Jaunākā vides indeksa dati iegūti, aptaujājot 53 augstākā līmeņa vadošos darbiniekus, kuri pārstāv uzņēmumus, kas ir nozīmīgi investori Latvijā. Šie uzņēmumi (ieskaitot to meitasuzņēmumus) veido 25% no Latvijas kopējiem nodokļu ieņēmumiem un nodarbina 15% no kopējā darbaspēka uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 145 000 EUR un kam ir 50% ārvalstu kapitāla.
