Ārlietu ministre Baiba Braže: “ES–Mercosur nolīgums ir stratēģiska partnerība ar Latīņamerikas valstīm, un tas veicinās Eiropas un Latvijas eksportu jaunos tirgos un jaunu darbavietu izveidi. Līdz ar nolīguma noslēgšanu tiks izveidota pasaulē lielākā brīvās tirdzniecības zona, kas aptvers teju ceturto daļu no globālā IKP, radīs vairāk nekā 700 miljonu cilvēku tirgu ar milzīgu ekonomisko potenciālu un ES uzņēmumiem ik gadu ļaus ietaupīt 4 miljardus eiro izvedmuitas nodokļos.
Ienākšanu Dienvidamerikas tirgū sekmēs zemākas vai pilnībā atceltas muitas nodevas un vienkāršākas muitas procedūras. Piemēram, Eiropas Savienībā šis nolīgums paredz būtisku muitas tarifu samazinājumu – līdz 20% mašīnām, automobiļiem un IKT produktiem, un ap 30% – piena produktiem, vīniem un šokolādei.”
B. Braže arī uzsvēra, ka aizvadīto divdesmit gadu laikā ES tirdzniecības nolīgumu tīkla paplašināšana ar uzticamiem partneriem globāli uzskatāmi demonstrē pozitīvo ietekmi. Piemēram, pēc ES brīvās tirdzniecības nolīgumu spēkā stāšanās, eksports uz Koreju pieauga gandrīz desmitkārtīgi (kopš 2011. gada), uz Kanādu – par 166% (kopš 2017. gada) un uz Japānu – par 49% (kopš 2019. gada).
IEGUVUMI LATVIJAS UZŅĒMUMIEM
- Nolīgums paredz zemākus tarifus galvenajiem Latvijas eksporta produktiem – mašīnām, elektroiekārtām, koksnes izstrādājumiem, ķīmiskajām vielām, farmācijas un pārtikas produktiem, kā arī vienkāršākas muitas procedūras.
- Nolīgums Latvijas uzņēmējiem ļaus iesaistīties globālajās piegāžu ķēdēs, sadarbojoties ar citu ES dalībvalstu partneriem, kuri jau eksportē uz šo reģionu. Mercosur valstis arī atvērs savus publisko iepirkumu tirgus un samazinās šķēršļus telekomunikāciju, transporta un finanšu sektoros.
- Uzlabotie digitālās tirdzniecības noteikumi ļaus Latvijas IT nozarei paplašināties Mercosur tirgū. Savukārt Latvijas uzņēmumi, kas jau darbojas Brazīlijas tirgū, gūs labumu no pakalpojumu sektora atvēršanas, tarifu atcelšanas mašīnām un elektronikā u.tml.
- Nolīgums paredz īpašus risinājumus mazo un vidējo komersantu iesaistei tirdzniecībā.
Ārlietu ministre arī norādīja, ka ārlietu dienests turpinās izmantot tā rīcībā esošos instrumentus Latvijas ekonomisko interešu pārstāvībai – atbalsts uzņēmējiem to atpazīstamības veicināšanā, ārējo tirgu apgūšanā un ārvalstu investīciju un partneru piesaistē ir viena no ārlietu dienestu prioritātēm.
Papildu informācija
- 2024. gada 6. decembrī (pēc 25 gadus ilgušām sarunām) tika panākta politiskā vienošanās par ES un Mercosur Brīvās tirdzniecības nolīguma sarunu noslēgšanu. Nolīgumu paredzēts parakstīt līdz 2025. gada gada beigām.
- Mercosur (Mercado Común del Sur) jeb Dienvidu kopējais tirgus ir vadošais tirdzniecības bloks Dienvidamerikā, un patlaban pilntiesīgas Mercosur dalībvalstis ir Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja.
- ES ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīva ES atbildība, Eiropas Komisijai izstrādājot tiesību aktus tirdzniecības jautājumos, vedot sarunas un slēdzot starptautiskus tirdzniecības nolīgumus.
- Fakti, statistika u.c. par Mercosur vienošanos.
- ES Kopējā tirdzniecības politika.
- Baiba Braže: ES jāizmanto visas iespējas un jebkurš instruments, lai samazinātu ienākumus Krievijas budžetā, vienlaikus aizsargājot ES uzņēmējus.
