Par aktualitātēm sankciju izpildē informēja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls un Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes Atbilstības nodrošināšanas daļas vecākais uzraudzības eksperts Artis Aizupietis.
Ārlietu ministre uzsvēra, ka sankcijas ir viens no svarīgākajiem spiediena instrumentiem pret Krieviju, lai vājinātu Krievijas spēju finansēt agresijas karu un lai tā izbeigtu agresiju pret Ukrainu.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Sankcijas strādā un dati skaidri pierāda, ka sankcijas negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku. ES, ASV, Apvienotās Karalistes un citu starptautisko partneru sankcijas ir efektīvas un tās ir jāturpina stiprināt, lai ierobežotu Krieviju un tās līdzagresorus. Kopā ar sabiedrotajiem jāturpina efektivizēt koordināciju, lai savstarpēji salāgotu sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari un finanšu institūcijām, “ēnu flotes” kuģiem un to atbalstošo ekosistēmu, tostarp apdrošināšanas un apkalpošanas kompānijām. Tāpat svarīgi turpināt darbu pie sankciju salāgošanas pret Krieviju un tās līdzagresoru Baltkrieviju. Sankcijas jāvērš arī pret subjektiem trešajās valstīs, kas palīdz apiet sankcijas un atbalsta agresiju. ES līmenī jau strādājam pie 20. sankciju kārtas – turpināsim mērķēt uz Krievijas enerģijas eksportu, ēnu floti un tās atbalstītājiem, līdz agresija tiks pārtraukta.”
Pēc Kyiv School of Economics datiem 2025. gadā Krievijas budžeta deficīts prognozēts 70 miljardu ASV dolāru apmērā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas negūtā peļņa no naftas eksporta sasniedz gandrīz 160 miljardus ASV dolāru un uzņēmumi, kas Krievijas budžetā ienes ceturto daļu no ieņēmumiem, ir uz bankrota robežas.
Ārlietu ministre uzsvēra, ka Latvija ir paraugs citām ES dalībvalstīm sankciju efektīvā ieviešanā un pateicās Latvijas institūcijām – drošības dienestiem, muitai, robežsardzei, Valsts ieņēmumu dienestam – par izcilo sadarbību, nodrošinot efektīvu sankciju izpildi un novēršot to apiešanu. “Efektīvas sankciju piemērošana ir arī drošības jautājums. Latvijai kā ES ārējās robežas valstij sankciju kontrole ir nozīmīgs slogs, turklāt no visiem uz Latvijas ārējās robežas atklātajiem sankciju pārkāpumiem 75% kravu muitas procedūra bija uzsākta citās ES dalībvalstīs. Ar ES un dalībvalstu kolēģiem regulāri šo pārrunājam, iestājoties par ES austrumu robežas drošības stiprināšanu,” norādīja B. Braže.
Par Sankciju koordinācijas padomi
- Sankciju koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt to uzraudzības institūciju darbību, kuras ir atbildīgas par starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju izpildi. Sankciju koordinācijas padomi vada Ārlietu ministrijas pārstāvis.
- Padomes sastāvā ir vairāk nekā 30 valsts un privātā sektora institūciju.
Plašāka informācija
- Par sankcijām Ārlietu ministrijas vietnē
- Par sankcijām Finanšu izlūkošanas dienesta vietnē
- Baiba Braže Sankciju padomes sēdē: Latvijas drošībai svarīga cieša valsts un privātā sadarbība sankciju sagatavošanā un īstenošanā
- Baiba Braže: stingra sankciju politika iegrožo agresorvalsti Krieviju un stiprina mūsu un Ukrainas drošību
- Russian Oil Tracker – September 2025: Export revenues declined, but the shadow fleet offsets the losses – Kyiv School of Economics
- Russia Chartbook by KSE Institute — Budget Reprieve Before the End-of-Year Crunch; Macro Situation Dependent on New US Sanctions – Kyiv School of Economics
