DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa forums ieskicē nākotnes iespējas un izaicinājumus

Ziemeļvalstu investīcijas Latvijā ir ievērojamas, tomēr potenciāls sadarbībai vēl nav izsmelts. Uzņēmējiem jau tagad jārēķinās, ka, uzrunājot auditoriju caur sociāliem tīkliem, arvien lielāks risks ir atdurties pret botiem un troļļiem. Cenšoties piesaistīt un noturēt darbiniekus, darba devējiem arvien vairāk jādomā ne tikai par pievilcīgas algas nodrošinājumu, bet arī par darba vidi un kultūru, un dažādu paaudžu atšķirīgajām vajadzībām. Mākslīgais intelekts arvien vairāk pārņem arī tūrisma industriju, bet bez aizrautības un gribasspēka netikt uz priekšu nedz sportā, nedz biznesā. Tās ir tikai dažas no atziņām, kas izskanēja 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa forumā, kas norisinājās 4. oktobrī Spīķeru koncertzālē Rīgā, pulcējot ap 100 Ziemeļvalstu un vietējos uzņēmējus, diplomātus un dažādu nozaru ekspertus, lai diskutētu par Latvijas attīstību un izaugsmi, inovāciju un sadarbību, ieejot Latvijas otrajā simtgadē.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa forums ir lielākais Ziemeļvalstu tirdzniecības kameru rīkotais gadskārtējais pasākums, kura mērķis ir informācijas un pieredzes apmaiņa un biznesa kontaktu veidošana un tirdzniecības saišu stiprināšana starp Ziemeļvalstu un Latvijas uzņēmējiem. “Ziemeļvalstu ieguldījumi Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ir ievērojami, un Ziemeļvalstu uzņēmumi darbojas visās tautsaimniecības nozarēs. Tomēr joprojām pastāv vēl neizmantots potenciāls tālākai sadarbībai, kādēļ šāda veida pasākumi ir tik ļoti svarīgi,” forumā sacīja Zviedrijas vēstniece Latvijā Annika Jāgandera. “Satikšanās klātienē un jaunu kontaktu izveide vēl joprojām ir izšķirīgi svarīga lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem,” piebilda vēstniece.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atklājot forumu uzsvēra, ka, lai stiprinātu mūsu reģionu, Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm jāturpina mācīties vienai no otras. “Mums ir nepieciešams paplašināt mūsu sadarbību izglītības, zinātnes un vides jomās un kopā jāmeklē veidi kā attīstīt mūsu reģiona valstu stiprās puses, jāapzina jaunas iespējas, kā arī pašiem tās jārada,” foruma atklāšanā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa forumu rīkoja Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas tirdzniecības kameras Latvijā ar Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas vēstniecību un “Pinus”, “Business Garden Riga” un “Radisson Blu Daugava Hotel” finansiālu atbalstu.

Foruma runātāju vidū bija gan jaunievēlētā Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma “Fortum” biznesa vadītāja Latvijā Jūlija Sundberga (Julia Sundberg), kura izklāstīja savu redzējumu un rekomendācijas, kā veicināt Latvijas konkurētspēju Ziemeļvalstu investīciju piesaistē. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sniedza ieskatu Latvijas ekonomikas attīstības tendencēs. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Tehniskās un zinātniskās attīstības nodaļas vadītājs Marku Mantila (Markku Mantila) runāja par biznesa kopienai aktuālākajām tendencēm kiberdrošībā. Par jaunākajām tendencēm un nākotnes darba vidi forumā runāja “Kinnarps Group” tirgus attīstības vadītājs Gabors Paukovics (Gabor Paukovics), kura stāstīto papidināja darba devēju tēla konsultāciju uzņēmuma “ERDA” vadītājas Martas Kāles prezentētais pētījums par darba vidi Latvijas uzņēmumos un atbilstību mūsdienīgas darba vides kritērijiem. Savukārt no tūrisma jomas speciālistes Ērikas Čarbonelas (Erika Charbonnel) foruma dalībnieki varēja uzzināt par tūrisma industrijas attīstības tendencēm pasaulē un to ietekmi uz ceļotājiem un tūrisma industriju kopumā. Norvēģu biatlonists, Olimpiskās medaļas ieguvējs un daudzkārtējs pasaules čempions biatlonā Frūde Andresens (Frode Andresen) dalījās pieredzē un rekomendācijās, kā noturēties un būt vadībā vai tas būtu sportā vai biznesā.

Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Somija ir vieni no lielākajiem investoriem Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegtajiem datiem, 2017. gadā šo četru valstu ieguldījumi Latvijas tautsaimniecībā pārsniedza 3,9 miljardus EUR. Pagājušajā gadā Ziemeļvalstu un Latvijas kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas īpatsvars Latvijas ārējā tirdzniecības bilancē sasniedza 38%, bet ārējo tiešo investīciju jomā sasniedza 43% no kopējiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem Latvijā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU